Jaunākās aplēses par 2024. gada decembrī pamanīto asteroīdu 2024 YR4 liecina, ka varbūtība sadursmei ar Zemi 2032. gadā nedaudz pieaugusi – no aptuveni 1,2 procentiem līdz aptuveni 2,3 procentiem. Šobrīd pēc riska izvērtējuma tas ir NASA Zemei potenciāli bīstamo tuvo objektu saraksta topā. Kaut varbūtība sadursmei aizvien ir maza, astronomi to uztver nopietni un precīzāku datu iegūšanai negaidīs līdz 2028. gadam, kad asteroīds atkal pietuvosies Zemei. Jau tuvākajos mēnešos novērojumiem tiks pieslēgts Džeimsa Veba kosmiskais teleskops.
Pirmdien Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) bloga ierakstā atjaunināja datus gan par asteroīda izmēru, gan par sadursmes varbūtību. Asteroīda izmēri iepriekš tika minēti diapazonā no 40 līdz 100 metriem, nu augšējā robeža nedaudz pazemināta līdz 90 metriem.
Veicot novērojumus tik tālam un samērā nelielam objektam ar teleskopiem, kas izvietoti uz Zemes un kuru novērojumiem traucē atmosfēra, izmēra aprēķināšanai nākas paļauties vien uz objekta spožumu. Un to nav tik vienkārši izdarīt, ja nekas daudz par objektu nav zināms. Piemēram, tā virsmas materiāls. Vai tas ir metālisks asteroīds, vai silikātiežu asteroīds? Vai tas ir monolīts "bluķis", vai tomēr gravitācijas ietekmē cieši sakļāvušos gružu un iežu fragmentu kaudze? Pagaidām neviens scenārijs nav izslēdzams, un visi šie faktori maina to, cik labi asteroīds atstaro Saules gaismu un attiecīgi cik spožs tas ir redzams teleskopiem uz Zemes.
Pagaidām nenoteiktība ir visai liela. Jāgaida precīzāki aprēķini.
Tipiski ir tā – jo lielāks asteroīds, jo spožāks mums tas izskatās, bet ne vienmēr. "Tas varētu būt 40 metrus liels un ļoti atstarojošs, vai arī 90 metrus liels un tāds, kas gaismu atstaro slikti," uzsver EKA. Un ir ļoti, ļoti liela atšķirība, vai Zemē ietriecas 40 metrus vai 90 metrus liels objekts.
Tiešsaistē pieejams rīks, kur var simulēt asteroīdu triecienu sekas, mainot vairākus parametrus – asteroīda tipu, izmēru, ātrumu un leņķi, kādā tas ieiet Zemes atmosfērā. Katrs pats var "padzīvoties" un novērtēt šo atšķirību.
Ņemot vērā potenciālos riskus, astronomi nolēmuši 2024 YR4 novērojumiem izmantot arī Džeimsa Veba teleskopa spējas. Šīs ierīces grafiks ir saplānots jau krietni uz priekšu, un par iespēju sava pētījuma vajadzībām izmantot Vebu ir liela konkurence. Izraudzīti tiek vien labākie pieteikumi. Taču ir rezervēts arī nedaudz laika šādiem ārpuskārtas gadījumiem, kur nevar gaidīt nākamo novērojumu pieteikumu kārtu. Ar ko Veba teleskops būs labāks palīgs par lielajiem teleskopiem uz Zemes? Pirmkārt, tas atrodas kosmosā, un novērojumiem netraucē Zemes atmosfēra. Otrkārt, tas novēros šo asteroīdu nevis redzamās gaismas diapazonā, bet infrasarkanajā, proti, uztvers tā siltumstarojumu. Kopumā divos piegājienos martā un maijā Vebs par asteroīdu vāks datus četras stundas. Tie uzreiz arī tiks publiskoti, lai astronomi visā pasaulē var ķerties pie darba un precīzāk noteikt gan asteroīda blīvumu, tipu un līdz ar to arī izmēru.
Sagaidāms, ka pēc šīm divām novērojumu sērijām sadursmes varbūtību aprēķini atkal mainīsies. Vēl precīzākus datus varēs iegūt 2028. gadā, kad asteroīds atkal būs pietuvojies Zemei. Un tad jau redzēsim, cik liels ir pamats bažām 2032. gadā.
Par to, cik liels apdraudējums Zemei ir šādi triecieni un grandiozi kosmiski notikumi, piemēram, pārnovu eksplozijas, vairāk vari uzzināt raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē, kur iztaujājam astronomijas entuziastu Raiti Misu un Ventspils Augstskolas rektoru Andri Vaivadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
