No kādiem asteroīdiem mums jābīstas

Asteroīdi, kas atrodas tuvāk par 1,3 astronomiskajām vienībām (viena astronomiskā vienība jev AU – vidējais attālums no Saules līdz Zemei jeb aptuveni 149,5 miljoni kilometru), tiek klasificēti kā Zemei tuvie objekti. Tie var būt gan asteroīdi, gan komētas. Šie objekti var būt ar dažādu sastāvu, izmēru, formu un citām īpašībām.

Zemei tuvie asteroīdi arī tiek iedalīti dažādās kategorijās atbilstoši to orbītai ap Sauli. Mums interesējošā kategorija ir potenciāli bīstamie asteroīdi (PBA) – tie var pietuvoties Zemes orbītai tuvāk par 0,05 AU jeb 7,5 miljoniem kilometru. Pēc definīcijas tiem ir jābūt arī aptuveni 140 metru diametra lielumā. Šiem objektiem ir reāla iespēja sadurties ar Zemi un radīt milzīgu postu, tāpēc tiem ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka lielākā daļa PBA šobrīd nav reāls drauds Zemei un mums pašiem. Prognozes liecina, ka 99% no pašreiz zināmajiem PBA tuvāko 100 gadu laikā nav sadursmes riska ar Zemi. Taču vienmēr var būt izņēmumi un ārkārtas gadījumi, kā arī kāds potenciāli bīstams objekts var tikt atklāts pēkšņi.

Šobrīd Zemei tuvo objektu pētījumu centra (CNEOS) datubāzē ir vairāk nekā 37 tūkstoši Zemei tuvo asteroīdu. Taču kopējais skaits varētu būt miljonos mērāms. Tas nozīmē, ka ir vēl daudz darba, lai atklātu lielāko daļu no tiem. Tomēr varam priecāties, ka vairāk kā 90% no visiem asteroīdiem, kuru diametra izmērs pārsniedz vienu kilometru, ir atklāti. Tādu Zemes tuvumā ir gandrīz 900. Tieši šāda izmēra un lielāki objekti ļoti jāuzmana. Ja 100 metrus liels asteroīds, trāpot apdzīvotā vietā, var izpostīt pilsētu, tad kilometru vai vairākus kilometrus liela asteroīda trieciens nozīmēs jau globālas sekas. Viens no slavenākajiem kosmosa ciemiņiem bija asteroīds, kas pirms 66 miljoniem gadu ievadīja vienu no masveida izmiršanām, bija aptuveni 10-15 kilometrus liels.

Vai ietu bojā civilizācija, ja kas tāds atkārtotos? To raidījumā "Zinātne vai muļķības" uzdevām arī speciālistiem. Andris Vaivads, Ventspils Augstskolas rektors, kurš vadījis arī Kosmosa un Plazmas nodaļu Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā, uzskata – civilizācija šādu pārbaudījumu izturētu. "Protams, posts būtu milzīgs, taču Homo sapiens neizmirtu," šādu scenāriju komentēja Vaivads. Žurnāla "Zvaigžņotā Debess" redkolēģijas pārstāvis Raitis Misa sprieda – svarīgi arī citi faktori – objekta ātrums, kur tas trāpītu (okeānā, sauszemē, apdzīvotās vai mazapdzīvotās vietās utt.). Kaut Zemei potenciāli bīstamo asteroīdu trajektorijas ir izskaitļotas, Misas ieskatā "vieta pārsteigumiem" vienmēr jāatstāj. Reizēm gadās, ka prāvus objektus izdodas pamanīt tikai tad, kad tie jau ir gana tuvu Zemei.

Kā jau minēts, arī mazāki asteroīdi var radīt pietiekami lielu postu. 140 metrus lieli asteroīdi var nozīmēt reģionāla mēroga iznīcību. Ja aptuveni šāda izmēra iežu asteroīds ieietu atmosfērā 45 grādu leņķī ar ātrumu 60 tūkstoši kilometru stundā, zemē tas ietriektos ar apmēram 38 tūkstošu kilometru stundā lielu ātrumu. Saskaņā ar asteroīdu triecienu simulatora datiem, trāpot Rīgas centrā, tur paliktu vismaz divus kilometrus liels krāteris, bet triecienviļņa dēļ sabruktu ēkas 15 kilometru rādiusā. Bojā ietu vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku.

Ir atklāti vairāk kā 11 tūkstoši šāda izmēra asteroīdi, taču tā aizvien nav pat puse no tiem, kas, visticamāk, apriņķo Sauli un atbilst šai izmēra kategorijai. Tāpēc uzsākti vairāki projekti un misijas ar mērķi atklāt vismaz 90% no šiem objektiem.

Būtiski ir precīzi noteikt asteroīda orbītu, lai saprastu varbūtību sadursmei ar Zemi. Tikpat svarīgi ir noteikt asteroīda izmēru, lai noteiktu bīstamību. Diemžēl tas nav tik vienkārši kā paskatīties teleskopā un redzēt asteroīdu gluži kā fotogrāfijā. Pat ar jaudīgākajiem teleskopiem tie redzami vien kā nelieli, spoži punktiņi. Tieši pēc objekta absolūtā spožuma astronomi arī aprēķina izmēru. To gan var ietekmēt vairāki parametri, kurus arī ne vienmēr ir viegli noteikt. Galvenais no tiem – asteroīda sastāvs un tā albedo jeb lielums, ar ko raksturo nespīdošu debess ķermeņu virsmas atstarotājspēju.

Absolūtā spožuma un albedo noteikšana nav vienkārša, tāpēc asteroīdu izmēri aprēķinos parasti tiek minēti kā diapazons. Piemēram, sākumā minētais potenciāli bīstamais asteroīds 2024 YR4 varētu būt 30 metrus vai 90 metrus liels. Potenciālās sekas sadursmes gadījumā atšķirtos ļoti būtiski.

Arī Latvijā nodarbojas gan ar asteroīdu atklāšanu, gan ar to fizikālo īpašību noteikšanu. Baldones observatorija specializējas šajā jomā – ar Baldones teleskopu ir atklāti vairāk nekā simts asteroīdi, ieskaitot Zemei tuvos asteroīdus. Nupat uzzinājām, ka astronoma Ilgmāra Eglīša 2017. gadā pamanītais un raksturotais asteroīds iekļauts katalogā un ticis pie nosaukuma par godu Latvijas Universitātes fondam.

Arī astronomi-amatieri var palīdzēt šajā darbā. Tie, kam īpašumā teleskops ar vismaz 20 centimetru optisko diametru, var piedalīties "Target NEOs!" programmā, kur jānovēro noteikti asteroīdi, un pat var veikt zinātnisko analīzi tiem. Tas palīdz precīzāk noteikt asteroīdu orbītu un tos klasificēt.

Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma – vai mums jāuztraucas par Zemei tuviem asteroīdiem? Atbilde ir – nē. Ir desmitiem profesionālu observatoriju, kas nodarbojas ar šo asteroīdu novērošanu un atklāšanu.

Turklāt 2022. gada NASA misija DART veica būtisku eksperimentu, ietriecoties asteroīdā "Dimorphos", lai izmainītu tā orbītu ap lielāko kompanjonu "Didymos". 2025. gada martā misija HERA novēros, cik labi ir izdevies asteroīdu novirzīt no tā sākotnējās orbītas. Šīs misijas ir ļoti būtiskas, jo apliecinās mūsu spējas izvairīties no traģiskām sadursmēm ar asteroīdiem. Turpinot ieguldīt pētījumos un inovācijās, esam soli tuvāk tam, lai potenciālie draudi no asteroīdiem būtu kontrolējams risks, nevis nenovēršama traģēdia.

--

Raksts tapis sadarbībā ar uzņēmumu "Ieskaties.lv", kas piedāvā plašu optikas produktu klāstu – teleskopus, mikroskopus un binokļus –, lai atklātu plašāku skatu uz Visumu un dabas brīnumiem, ko ikdienas skrējienā nepamanām. Ja esi nolēmis astronomijai pievērsties nopietnāk, tad zinoši speciālisti gaidīs ciemos Ganību dambī 2A, lai pastāstītu, parādītu un palīdzētu izvēlēties piemērotu pirmo teleskopu.