Tas atrodas Teleskopa zvaigznājā – nelielā dienvidu puslodē redzamā zvaigznājā –, un sistēmā ar divām zvaigznēm, kas ir gana spožas, lai tās naksnīgajās debesīs varētu saskatīt pat ar neapbruņotu aci.
Astronomi melnā cauruma klātbūtni konstatējuši, plašāka pētījuma kontekstā ar La Silas observatorijas Čīlē 2.2 metru diametra teleskopu (attēlā apakšā) vērojot bināro zvaigžņu sistēmu HR 6819, vēsta vietne "Space.com".
Vairākus mēnešus novērojot abas zvaigznes, aprēķinot un kartējot to orbītas un savstarpējo mijiedarbību, pēc tam analizējot iegūtos datus, astronomi secināja – viss liecina, ka šīm divām zvaigznēm ir neredzams līdzgaitnieks. Bināro zvaigžņu sistēmā "dzīvo" arī melnais caurums. Novērojumi liecina, ka viena no zvaigznēm apriņķo melno caurumu ik 40 dienas. Otra zvaigzne no melnā cauruma atrodas daudz tālāk.
Aprēķini liecina, ka šis melnais caurums ir neliels, bet noteikti masīvāks par četrām Saulēm. Šādus melnos caurumus dēvē par zvaigžņu masas melnajiem caurumiem, to masa ir no četrām Saules masām līdz dažiem desmitiem Saules masu. Otra ar netiešiem novērojumiem apstiprināta melno caurumu klase ir tā dēvētie supermasīvie melnie caurumi – teju neaptverams dabas spēks galaktiku centros. To masa tipiski nav mazāka par 100 tūkstošiem Saules masu.
"Neredzams objekts ar masu, kas ekvivalents vismaz četrām Saules masām, var būt tikai un vienīgi melnais caurums," paziņojumā par atklājumu secina Eiropas Dienvidu observatorijas Čīlē astronoms un pētījuma vadošais autors Tomass Riviniuss. "Šajā sistēmā atrodas Zemei tuvākais mums zināmais melnais caurums."
"Bijām visai pārsteigti, kad secinājām – šī ir pirmā zvaigžņu sistēma, kuras abas zvaigznes var redzēt ar neapbruņotu aci un kurā esam konstatējuši melno caurumu," paziņojumā citēts pētījuma līdzautors čehu zinātnieks Petrs Hadrava.
Tik tiešām – abas HR 6819 zvaigznes Teleskopa zvaigznājā saskatāmas bez jebkādiem palīglīdzekļiem, pat bez tālskata. Tiesa, to var redzēt tikai planētas dienvidu puslodē.
Līdz šim Zemei tuvākais astronomu fiksētais melnais caurums bija Vienradža zvaigznājā apmēram 3000 gaismas gadu attālumā. Tiesa, atslēgas vārds šeit ir "mums zināmais", jo, visticamāk, ir citi Zemei vēl par 1000 gaismas gadiem tuvāki melnie caurumi – astronomi tos gluži vienkārši vēl nav fiksējuši.
Pētījumu vari lasīt izdevumā "Astronomy & Astrophysics".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
