"Kasidijs teica kaut ko par to, kā ar nepacietību gaida brīdi, kad ieraudzīs mūsu neglītos "purnus" kosmosa stacijā," drīz pēc ierašanās Kenedija kosmosa centrā 20. maijā uz kolēģa Krisa Kasidija teikto norādīja Duglass Hērlijs. Tobrīd Kasidijs bija vienīgais amerikānis Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS), bet šobrīd tur ir arī Hērlijs un Roberts Benkems, kā arī divi krievu kosmonauti. Aizvadītajā nedēļā tika pielikts punkts Krievijas monopolam cilvēku nogādāšanai kosmosā – ASV ir "atpakaļ spēlē" ar "SpaceX" būvēto kapsulu un raķeti, bet deviņus gadus Krievijas "Sojuz" bija vienīgā iespēja astronautiem tikt līdz Starptautiskajai kosmosa stacijai. Tostarp citu variantu nebija arī kosmosa izpētes lielvalstij ASV.
Ardievas šatliem
2011. gada 21. jūlijā "Atlantis" atgriezās mājās pēdējo reizi un uz palikšanu. Misija STS-135 noslēdza 30 gadus ilgušo ASV kosmoplānu, dēvētu arī par atspoļkuģiem vai šatliem, programmu – pašu dārgāko no visām NASA programmām. Šatliem bija vērā ņemami plusi, piemēram, vienlaikus Zemes orbītā varēja nogādāt pat astoņus cilvēkus, kaut standarts bija 5-7 apkalpes locekļi, kā arī prāvu apjomu lielgabarīta kravas – vairāk nekā 27 tonnas zemajā orbītā (ap 200 kilometru augstumā), un virāk nekā 16 tonnas līdz SKS. Šatli bija neatsverams "darba zirgs" gan SKS būvniecībā, gan piedalījās daudzu satelītu un zinātnisko instrumentu, tostarp slavenā Habla teleskopa, nogādāšanā orbītā. Tāpat ļoti būtiska bija šatlu spēja arī visai smagu kravu – ap 14 tonnām – nogādāt atpakaļ uz Zemes, un šāda kapacitāte bija tikai amerikāņiem.
Taču 30 gadu laikā no pieciem šatliem divi tika zaudēti negadījumos, katrā no reizēm liesmās līdzi paņemot arī visu apkalpes locekļu dzīvības – kopumā 14 cilvēkus. Vispār programmā tika uzbūvēti seši šatli, taču "Enterprise" (attēlā lidmašīnas "Boeing 747" "mugurā") bija tikai izmēģinājumiem atmosfērā paredzēts prototips bez dzinējiem.
Pēc "Columbia" negadījuma 2003. gadā šatlu misijas tika apturētas uz vairāk nekā diviem gadiem, un uz mirkli arī bija bažas par SKS turpmāko būvniecību. Šajā laika posmā starp 2003. un 2005. gadu arī tika izlemts šatlu programmas liktenis. "Columbia" katastrofa gan nebija vienīgais iemesls, bet apstākļi, kas iezīmēja šatlu programmas galu jau krietni pirms SKS montāžas pabeigšanas, ir atsevišķa raksta vērts temats.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
