"Lielākā daļa no līdz šim veiktajiem pētījumiem prognozēja, ka mēneši, kā Saturna Titāns vai Jupitera Kalisto, veidojās orbītā apmēram tādā pašā attālumā no planētām, kur tos redzam šobrīd," skaidro Kalifornijas Tehnoloģiju institūta astrofiziķis un viens no pētījuma līdzautoriem Džims Fullers, un piebilst, ka jaunās aplēses liecina – mēneši ap Saturnu un, iespējams, arī planētas gredzenu sistēma veidojusies un attīstījusies daudz dinamiskāk, nekā iepriekš uzskatīts.
Izmantojot datus, ko vairāk nekā 13 gadus par Saturnu ievāca NASA zonde "Cassini", Fulers ar kolēģiem secināja, ka Titāns attālinās no Saturna aptuveni par 10 centimetriem gadā. Tas nav nekas neparasts, ka planētu dabiskie pavadoņi lēnām virzās prom, arī Mēness konstanti attālinās no Zemes par nepilniem četriem centimetriem gadā. Taču Titāna gadījumā iepriekš pētnieki uzskatīja, ka šis dabiskais pavadonis, ņemot vērā tā attālumu no Saturna, virzās prom daudz lēnāk.