"Lielākā daļa no līdz šim veiktajiem pētījumiem prognozēja, ka mēneši, kā Saturna Titāns vai Jupitera Kalisto, veidojās orbītā apmēram tādā pašā attālumā no planētām, kur tos redzam šobrīd," skaidro Kalifornijas Tehnoloģiju institūta astrofiziķis un viens no pētījuma līdzautoriem Džims Fullers, un piebilst, ka jaunās aplēses liecina – mēneši ap Saturnu un, iespējams, arī planētas gredzenu sistēma veidojusies un attīstījusies daudz dinamiskāk, nekā iepriekš uzskatīts.
Izmantojot datus, ko vairāk nekā 13 gadus par Saturnu ievāca NASA zonde "Cassini", Fulers ar kolēģiem secināja, ka Titāns attālinās no Saturna aptuveni par 10 centimetriem gadā. Tas nav nekas neparasts, ka planētu dabiskie pavadoņi lēnām virzās prom, arī Mēness konstanti attālinās no Zemes par nepilniem četriem centimetriem gadā. Taču Titāna gadījumā iepriekš pētnieki uzskatīja, ka šis dabiskais pavadonis, ņemot vērā tā attālumu no Saturna, virzās prom daudz lēnāk.
Saturns veidojies pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu, taču Saturna vairāk nekā 80 dabisko pavadoņu un gredzenu sistēmas "dzimšana" nav tik labi izzināta. Ņemot vērā, ka šobrīd Titāns no Saturna ir aptuveni 1,214 miljonu kilometru attālumā, jaunie secinājumi vedina domāt, ka visa sistēma ap Saturnu izpletusies relatīvi ātri.
"Šis rezultāts ir jauns puzles gabaliņš karsti apspriestajā jautājumā par Saturna sistēmas vecumu un tā mēnešu veidošanos," raidorganizācija "CBS News" citē pētījuma vadošo autoru Valēriju Lainiju.
Teju 50 gadus zinātnieki aplēsa, cik ātri dabiskais pavadonis virzās prom no planētas, par pamatu aprēķiniem ņemot priekšstatu, ka tālāk esošie pavadoņi virzās prom lēnāk, nekā planētai tuvāk esošie pavadoņi, uz kuriem planētas gravitācija iedarbojas spēcīgāk. Pirms četriem gadiem Fulers ar kolēģiem apšaubīja šo pieņēmumu. Viņš pētījumā nonāca pie modeļa, saskaņā ar kuru arī tālāk no planētas esošie pavadoņi var virzīties prom no planētas līdzīgā ātrumā tuvāk esošajiem mēnešiem.
Lai izdarītu secinājumus par Titāna kustību, pētnieki analizēja daudzu gadu laikā zondes "Cassini" uzņemtos attēlus un tajos kartēja fonā redzamo zvaigžņu izvietojumu. Tad šie dati tika salīdzināti ar neatkarīgi iegūtu datu kopu par "Cassini" kustības ātrumu un izmaiņām šajā ātrumā, ko izraisījusi Titāna kustība.
"Izmantojot divus neatkarīgus datu kopumus, ieguvām rezultātus, kas sakrīt ar Džima Fulera teoriju un paredz Titāna daudz ātrāku virzību prom no Saturna," min viens no pētījuma līdzautoriem Paolu Tortora.
Visu pētījumu var lasīt akadēmiskajā izdevumā "Nature Astronomy".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
