Projekts ticis gatavots jau no 2014. gada, un tā mērķis nav vis nosēdināt zondi uz Marsa, bet gan veselu Marsa gadu (Marss apriņķo Sauli 687 Zemes dienas) riņķot ap sarkano planētu un ievākt datus, lai gūtu labāku priekšstatu par Marsa klimatu.
Viens no pētījuma pamatuzstādījumiem ir uzzināt vairāk par to, kāds apstākļu kopums noveda pie atmosfēras pazušanas, tostarp uzzināt arī, kāpēc no Marsa virsmas pazuda ūdeņradis un skābeklis.
"Mēs pētām planētu, kura, kā šobrīd tiek uzskatīts, bija visai līdzīga Zemei, līdz pārmaiņu rezultātā ūdens – viens no dzīvības pamatelementiem – tur izzuda," skaidro programmas vicemenedžere Sāra al Amiri.
Projekta menedžeris Omrāns Šarafs šo misiju redz kā no AAE ilgtermiņa ekonomiskās attīstības neatraujamu un skaidro: "Šis ir AAE nākotnes un mūsu izdzīvošanas jautājums."
Misijas laikā ievāktos datus neturēs slepenībā, tie būs pieejami ap 200 izpētes institūtiem un būs labs papildinājums citu kosmosa izpētes aģentūru, tostarp NASA, veikumam, sola AAE.
Tiesa, vispirms līdz Marsam jātiek. Ņemot vērā, ka aptuveni puse misiju uz Marsu ir izgāzušās, tik jaunai valstij kā AAE, kas kosmosa izpētē pirmos soļus sāka spert pavisam nesen, šis būs liels izaicinājums. Projekta menedžeris Šarafs paziņojis, ka izdošanos garantēt neuzņemas, un uzsvēris – varbūtību, ka viss noritēs pēc plāna, var paaugstināt vien ar atkārtotiem izmēģinājumiem pirms starta.
AAE sasniegumi kosmosa izpētē, lai gan pagaidām vēl pieticīgi, jau uzņem apgriezienus – palaisti ne tikai vairāki satelīti, pērn Starptautiskajā kosmosa stacijā ieradās arī pirmais AAE astronauts Haza al Mansūri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
