Runa ir par astronoma Frenka Dreika 1961. gadā ieviesto formulu, ar kuru pirmo reizi mēģināts kvantificēt, cik mūsu galaktikā varētu būt civilizāciju, ar kurām būtu teorētiski iespējams nodibināt kontaktu, sazināties.
Tā izskatās šādi: N = R* * fp * ne * fl * fi * fc * L. Paskaidrojums par mainīgajiem:
- N – to civilizāciju skaits Piena ceļā, ar kurām būtu iespējams nodibināt radiosakarus;
- R* – jaunu zvaigžņu veidošanās ātrums mūsu galaktikā;
- fp – tā daļa zvaigžņu, kurām ir planētu sistēma;
- ne – planētu skaits zvaigznes sistēmā, kuru vide ir piemērota dzīvības attīstībai;
- fl – tā daļa planētu, uz kurām tiešām ir dzīvība;
- fi – tā daļa planētu, uz kurām ir saprātīga dzīvība;
- fc – tā daļa civilizāciju, kas attīstītas līdz tādam līmenim, lai spētu sūtīt un uztvert radiosignālus – nodrošināt starpzvaigžņu komunikāciju;
- L – laika posms, cik ilgi šīs civilizācijas eksistē tādā attīstības līmenī, ka ir spējīgas raidīt un saņemt šādus kosmosā reģistrējamus signālus.
Taču jebkurš vienādojums no praktiskā viedokļa ir tikai tik labs un lietderīgs, cik kvalitatīvi ir pieejamie dati, un šeit, kā jau noprotams, ir ļoti daudz nezināmo.
Tomēr ik pa laikam astronomi "atjaunina" datus, ko likt lietā Dreika vienādojumā, un tieši to nupat izdarījis Notingemas Universitātes astrofiziķis Kristofers Konseliss ar kolēģiem. 15. jūnijā izdevumā "The Astrophysical Journal" publiskotā pētījumā likti lietā jaunākie dati par pēdējos gados atrastajām eksoplanētām jeb citplanētām (planētām ārpus Saules sistēmas).
"Vēl pirms dažiem gadiem šāds pētījums nemaz nevarētu tapt," izdevumam "Live Science" skaidro Konseliss, atsaucoties uz pēdējos gados izdarīto atklājumu un ievākto datu pienesumu Dreika formulas "uzlabošanā".
Viņa komanda veica aprēķinus par vidējo zvaigžņu vecumu Piena ceļā, meklējot specifiski Saulei līdzīgas zvaigznes, kuras ir aptuveni piecus miljardus gadu senas. Tāpat astrofiziķi aplēsa aptuvenu to zvaigžņu skaitu, kuras varētu būt gana blīvas un stabilas, lai potenciāli uzturētu planētu sistēmu. Šim kritērijam "kvalificējās" apmēram trešdaļa zvaigžņu, kas vecākas par pieciem miljardiem gadu.
Liekot lietā to, kas astronomiem šobrīd zināms par citplanētām, aplēsts iespējamais skaits cietzemes planētu, kas atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā – tādā attālumā no savas zvaigznes, kur nav ne pārāk auksts, ne pārāk silts, un uz planētas potenciāli var eksistēt ūdens šķidrā agregātstāvoklī. Cītīgi padarbojusies ar šiem un vēl citiem mainīgajiem Konselisa komanda nāca klajā ar skaitli – 36. Tik daudz citu gana inteliģentu un ar attālinātiem sakariem sazināties spējīgu "kaimiņu" civilizāciju šobrīd varētu eksistēt Piena ceļā. Taču astronomi pieļāvuši arī prāvu diapazonu – no četrām šādām civilizācijām līdz pat 211.
Vietne "Live Science" raksta – ja šāds civilizāciju skaits Piena ceļā būtu "izkaisīts" vienmērīgi, mums tuvākie inteliģentie kaimiņi būtu 17 tūkstošu gaismas gadu attālumā. Tas nozīmē, ka divpusēja saziņa – vēsts saņemšana, atbildes nosūtīšana un tās saņemšana "otrā pusē" – prasītu tūkstošiem gadu. Visticamāk, radiosakaru "vēstuļdraugu" mums Piena ceļā tomēr nebūs, īpaši ņemot vērā, ka mēs ar radiosakariem spējam sazināties vien nedaudz vairāk nekā 100 gadus.
Konseliss ļoti labi apzinās, ka teorija ir spekulatīva, taču ticot, ka arī citplanētu dzīvībai būtu līdzības ar dzīvību uz Zemes.
Ja nu ir interese par Konselisa un kolēģu aplēsēm uzzināt vairāk, pētījumu var lasīt izdevumā "The Astrophysical Journal".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
