Iespaidīgā ugunsbumba nakts debesīs virs Austrālijas var palikt līdz galam neizskaidrota  (25)

Austrālijā meteori tiek novēroti samērā bieži, un, ja kaut kas pēc ugunīgā ceļojuma cauri atmosfērai arī paliek pāri, pētniekiem ir visai labas izredzes meteorītu arī atrast. Ātrs atgādinājums, lai ir skaidrība par terminiem – meteors ir dabas parādība, kad atmosfērā sadeg meteoroīds, bet meteorīts ir līdz zemes virsmai nokļuvis meteoroīds.

Kā atrast nokritušu meteorītu Austrālijas plašumos? Te jāsaka paldies "Tuksneša meteoru tīkla" kamerām. Tā ir 50 kameru un sensoru sistēma, kas izvietota tā, lai iekārtas kopumā debesīs virs Austrālijas rietumu un dienvidu daļas varētu "nosegt" ap trim miljoniem kvadrātkilometru. Ik nakti "Tuksneša meteoru tīkla" kameras (attēlā apakšā) ir gatavībā fiksēt spilgtus uzliesmojumus debesīs – atmosfērā ielidojušus objektus. Fiksējot objektu trajektoriju no dažādām pozīcijām, var aptuveni izrēķināt to aptuvenu nokrišanas vietu.

"Ir ļoti forši, ka a šo informāciju mēs varam izdarīt arī aprēķinus, no kuras vietas Saules sistēmā šis objekts ieradies," vietne "Science Alert" citē "Tuksneša meteoru tīkla" projekta vadītāju Eleanoru Sensomu.

Tā, protams, astronomiem ir ļoti vērtīga informācija, taču šajā gadījumā… iespaidīgo ugunsbumbu nofilmēja ne viens vien cilvēks, taču tā diemžēl cauri Zemes atmosfērai ceļoja vietā, kur "Tuksneša meteoru tīkla" kameras "neķer".

Sensona "Science Alert" stāsta, ka savulaik arī šajā apkaimē bija izvietotas kameras, taču vēlāk pārvietotas tāpēc, ka apvidū ir daudz magnetīta jeb magnētiskās dzelzs rūdas, kas pēc izskata atgādina lielu daļu meteorītu.

"Mēs sākotnēji tur izvietojām kameras, taču attapāmies, ka tas būs bezjēdzīgi – mēs šeit neatradīsim nevienu nokritušu meteorītu," klāsta Sensona.

Kaut ir labs pamats uzskatīt, ka šis objekts bija, kā jau ierasts, atmosfērā degošs "kosmosa akmens", bez konkrētiem datiem droši apgalvot to nevar. Ik pa laikam Zemes atmosfērā sadeg arī cilvēku radīti objekti – tā dēvētie kosmosa atkritumi, kas ir atlūzas no dažādiem satelītiem, ierīcēm, kosmosa lidaparātiem. Taču šajos gadījumos parasti novēro nevis monolītu uguns bumbu, bet vairākus atsevišķus degošus objektus, tādu kā dzirksteļojošu švīku. Tāpat liela daļa šo objektu ir izstrādāti tā, lai Zemes atmosfērā sadegtu pilnībā.

Šis objekts, visticamāk, tomēr ir dabiskas izcelsmes. Kāpēc zilgani zaļā krāsā? Iespējams, tāpēc, ka objektā ir liela dzelzs vai/un magnija koncentrācija. Tas arī nav nekas neparasts – visai daudzi no šādiem objektiem atmosfēras augšējos slāņos deg zaļganā krāsā, bet dziļāk atmosfērā degšana turpinās ar vairāk oranžu liesmu.

Ja "Tuksneša meteoru tīkla" kameras un sensori šo objektu nefiksēja, bet to ar viedtālruņiem nofilmēja vairāki cilvēki, kāpēc astronomiem ar šo informāciju nav gana? Jāatceras, ka viedtālruņu kameras ļauj iemūžināt elpu aizraujošo skatu, bet tas gluži nav tas pats, kas rūpīgi izvietots 50 kameru tīkls ar specifisku uzdevumu noteikt šādu objektu trajektoriju. Tāpat Sensoma skaidro, ka no video vien ir grūti noteikt objekta parametrus un sastāvu, jo ap 95% no redzamās ugunsbumbas patiesībā ir ap objektu degošā atmosfēra, ne pats objekts. Viņas līdzšinējā pieredzē šādi objekti ir izmērā no aptuveni basketbola bumbas līdz veļasmašīnai.

Kas notika ar šoreiz manīto objektu? Scenāriji principā ir trīs – vai nu objekts atmosfērā pilnībā sadega, vai daļa no tā nonāca līdz zemei, vai arī objekta trajektorija un ātrums bija tāds, ka tas pēc īsa ceļojuma cauri mūsu planētas atmosfērai "atlēca" atpakaļ kosmosā. Pēdējais scenārijs, starp citu, jau ir piepildījies ne vienu reizi vien, un šādu gadījumu 2017. gadā fiksēja tieši "Tuksneša meteoru tīkla" kameras. Tāpat nesen publiskotā pētījumā izskanējuši pieņēmumi, ka kas līdzīgs varētu būt noticis slavenā Tunguskas fenomena gadījumā. Par to vairāk lasi, klikšķinot šeit.