Kā pērn rudenī informēja IZM, Latvijas dalība EKA jau asociētās dalībvalsts statusā nozīmē jaunu sadarbības modeli un plašākas iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā un augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstībai.
Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu. Daļā no pētniecības virzieniem, kurā darbojas EKA, Latvijai jau pastāv augsta pētniecības un inovāciju kapacitāte, piemēram, lietišķajā fizikā, optikā, multidisciplinārās materiālzinātnēs. Arī pašlaik Latvijā tiek īstenoti vairāki desmiti kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu.
Latvijas sadarbība ar EKA un Eiropas kosmosa industriju aizsākās 2013. gadā, kad tika noslēgts Eiropas Savienības Sadarbības valsts līgums ar EKA.
EKA ir starptautiska organizācija, kuras sastāvā ir 22 dalībvalstis no Eiropas (tikai Šveice un Norvēģija nav ES dalībvalstis) un asociētā valsts Kanāda. Tās misija ir veidot un attīstīt Eiropas kosmosa kapacitātes un nodrošināt, ka investīcijas kosmosa nozarē nes ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un industrijai. EKA nodarbina ap 2200 zinātnieku, inženieru, informāciju tehnoloģiju speciālistu un administratīvo personālu no visām EKA dalībvalstīm. EKA budžets 2020. gadā ir 6,68 miljardi eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
