NASA līdz Marsam jau iepriekš nogādājusi piecus kosmosa izpētes robotus, bet Ķīnai un AAE šie būs pirmie soļi Marsa izpētē ar roveriem un mākslīgajiem pavadoņiem.
NASA rovers "Perseverance" būs tas, kurš piedalīsies ambiciozajā plānā pirmo reizi ne tikai veikt Marsa sastāva analīzi uz vietas, bet arī ievākt paraugus, kurus pēc tam nogādās atpakaļ uz Zemi izpētei. Roveru sākotnēji sauca pavisam vienkārši – "Mars 2020" –, līdz kosmosa izpētes fani tika mudināti iesaistīties konkursā par rovera "nokristīšanu". Uzvarēja septītās klases skolnieka Aleksandra Matera variants "Perseverance" jeb "Neatlaidība". Par sarežģīto misiju tikt pie Marsa paraugiem un nogādāt tos līdz Zemei vairāk vari lasīt, klikšķinot šeit.
Kā raksta "Business Insider", NASA jau vairākkārt nācies pārcelt "Perseverance" startu, taču nu vairs nav pārāk daudz laika manevriem. Nākamais plānotais starts ir 30. jūlijā, bet pēdējā iespēja, ja šis starts tiks atcelts, būs 15. augustā.
Ja starts izdosies, "Perseverance" jau nākamā gada februāra vidū piezemēsies uz Marsa krāterī, kuru uzskata par senas upes gultnes paliekām. Tur rovers tostarp mēģinās rast pierādījumus tam, vai kādreiz uz Marsa eksistējusi mikroskopiska dzīvība.
AAE gatavojas savu visai prāvā izmēra mākslīgo pavadoni palaist jau šonedēļ no Japānas teritorijas.
Pavadonis, kam dots nosaukums "Hope" jeb "Cerība" (attēlā apakšā), būs arābu pasaules pirmā starpplanētu misija. "Hope" pievienosies sešiem citiem mākslīgajiem pavadoņiem, kas jau apriņķo Marsu. Orbītā ap Marsu "Hope" pētīs Marsa atmosfēru, tās mijiedarbību ar Saules vēju un centīsies izzināt to, kā Marsa atmosfēra zaudē ūdeņradi un skābekli. Tāpat AAE plāno ar "Hope" izveidot visaptverošu Marsa klimata karti gada griezumā.
Tikmēr Ķīnas rovera viens no galvenajiem uzdevumiem būs ar radaru sistēmu meklēt ūdeni zem Marsa neviesmīlīgās virsmas. Ķīnas misija ar nosaukumu "Tianwen-1", iespējams, būs tehnoloģiski sarežģītākā no visām trim – plānots uz Marsu vienlaikus nogādāt gan roveru, gan mākslīgo pavadoni. Šī misija būs arī Ķīnas ģenerālmēģinājums līdzīgai iecerei, kādu lolo NASA – nogādāt atpakaļ uz Zemes Marsa paraugus.
Plāni šogad palaist savus aparātus uz Marsu bija arī Krievijai un Eiropas Kosmosa aģentūrai, taču tos izjauca Covid-19. Krievijai un Eiropai būs jāmēģina vēlreiz pēc diviem gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
