Tianwen-1 misija
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Nupat sekmīgi Zemes skavas pametusi raķete ar vērtīgu kravu, proti, pirmo Ķīnas Marsa roveru jeb pašgājēju zondi, turklāt ne tikai – ap Marsu orbītā riņķos arī ķīniešu būvēts mākslīgais pavadonis. Ja viss izdosies, Ķīna kļūs par otro valsti, kurai izdevies darbināt roveru uz sarkanās planētas. Līdz šim to iespējušas tikai ASV, kaut 70. gadu sākumā divi nesekmīgi mēģinājumi ir arī PSRS kontā. Ko Ķīna ar robotiskajiem kosmosa pētniekiem cer uzzināt?

Pirmais misijas "Tianwen-1" (aptuveni tulkojams kā "Jautājumi debesīm") posms bez aizķeršanās – 23. jūlijā pulksten 7.40 pēc Latvijas laika no Veņčanas kosmodroma startēja Ķīnas supersmagā nesējraķete "Long March 5". Ceļā līdz Marsam kosmosa aparātiem – mākslīgajam pavadonim, nosēšanās modulim un roveram – būs jāpavada aptuveni septiņi mēneši. Ierašanās plānota kaut kad nākamā gada februārī.

Tā kā šādas misijas izdošanās ir ne tikai milzīgs izmaksu, bet arī Ķīnas kosmosa programmas prestiža jautājums, ar vienu no misijas sarežģītākajiem etapiem – nosēšanās moduļa un rovera drošu nogādāšanu līdz Marsa virsmai – steigties nedrīkst, un Ķīna arī to negrasās darīt. Plānots, ka pirms nosēšanās manevra aparāti aptuveni divus vai pat trīs mēnešus riņķos orbītā ap Marsu, pētot nolūkoto nosēšanās vietu.

NASAKosmossMarssInženierzinātnes

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit