2019. gada 26. decembrī NASA zondei "Juno" bija unikāla iespēja iemūžināt Saules sistēmas lielākā mēness un devītā lielākā objekta Ganimēda ziemeļpolu. Nu bildes publiskotas un aplūkojamas ikvienam kosmosa izpētes entuziastam.
Ganimēds, viens no Jupitera daudziem desmitiem pavadoņu, ir patiesi milzīgs un ir vienīgais Saules sistēmas pavadonis, kas ir prāvāks pat par planētu. Saules sistēmas mazākās planētas Merkura diametrs ir 4879 kilometri, bet Ganimēda diametrs – 5268 kilometri. Liela daļa Ganimēda ir ledus, un tas ir Saules sistēmā vienīgais mēness ar savu magnētisko lauku.
Uz Zemes magnētiskais lauks tostarp nodrošina, ka varam pieredzēt tādu vizuāli iespaidīgu parādību kā polārblāzma (to var redzēt arī dienvidu puslodē, tāpēc vispārināti to dēvēt par ziemeļblāzmu nebūs īsti korekti). Magnētiskais lauks ir spēcīgāks tieši Zemes polos. Polārblāzma pēc būtības ir optiska parādība, kuru izraisa lādētu daļiņu nokļūšana Zemes jonosfērā – jonizētajā atmosfēras slānī, kas ir augstumā no 60 līdz 1000 kilometriem – un mijiedarbība ar tur esošajām daļiņām. Polārblāzmu redzam dažādos veidos un krāsās, un šīs variācijas nosaka gan ķīmiskie elementi, ar kuriem daļiņas mijiedarbojas, gan augstums, kādā notiek šo daļiņu sadursmes.