Ceturtdien, 30. jūlijā, plānots pēdējais no trim startiem, kas dažu nedēļu laikā viens pēc otra sūtījuši izpētes zondes un roverus uz sarkano planētu Marsu. Turp jau devies Apvienoto Arābu Emirātu mākslīgais pavadonis "Hope", tāpat arī Ķīnas trīs aparāti – mākslīgais pavadonis, nosēšanās modulis un rovers – ir ceļā uz Marsu. Vēl atlicis startēt tikai NASA, lai nogādātu uz Zemes kaimiņplanētu rovera "Curiosity" robotisko kolēģi "Perseverance". Taču "Perseverance" uz Marsu vedīs ne tikai iespaidīgu zinātnisko instrumentu arsenālu, bet arī visai simbolisku kravu. Proti, uz rovera atradīsies bazalta gabals, kurš līdz mums mērojis daudzu gadu tūkstošu ilgu ceļu no Marsa.
Nelielais bazalta gabals uziets 1999. gadā tuksnesī Omānā un tika iegrāmatots uzskaitē ar nosaukumu "Sayh al Uhaymir 008" vai "SaU 008". Tas ir visai tipisks bazalta paraugs, tā sastāvā ir gan liels daudzums piroksēna, gan olivīns un laukšpats.
"Šim nelielajam akmentiņam ir pamatīga vēsture. Tas veidojies aptuveni pirms 450 miljoniem gadu un no Marsa atšķēlies vai nu asteroīda, vai komētas trieciena rezultātā pirms apmēram 600 – 700 tūkstošiem gadu. Galu galā tas nonācis līdz mums. Precīzi nezinām laiku, bet, iespējams, pirms aptuveni 1000 gadiem. Nu tas dosies atpakaļ uz Marsu," britu raidorganizācijai BBC skaidro profesore Kerolīna Smita, kura ir atbildīgā par Zemes zinātņu nodaļas kolekciju Londonas Nacionālajā dabas muzejā. Tieši šeit līdz šim glabājies bazalta fragments no Marsa (attēlā apakšā).
Tiesa, tā lidojumos uz Marsu gluži tāpat vien nevar atļauties vest līdzi lieku kravu, bazalta fragmentam būs ne tikai simboliska nozīme – tas kopā ar vēl deviņiem dažādu materiālu paraugiem kalpos arī kā paraugs, pēc kura laiku pa laikam tiks kalibrēts rovera "Perseverance" instruments "SHERLOC".
Instruments ne velti nosaukts tāpat kā Artura Konana Doila radītais apķērīgā detektīva tēls – arī robotiskais Šerloks būs izmeklētājs un, liekot lietā lāzera spektrometrus un kameras, meklēs tādus minerālus, kuri varētu liecināt par savulaik uz Marsa eksistējušu šķidru ūdeni un mikroskopisku dzīvību.
Rovers nosēdīsies aptuveni 40 kilometrus platā krāterī – astronomiem ir pamats domāt, ka tas savulaik varēja būt ezers, tādējādi tā ir visai laba vieta, kur meklēt pēdas kādreiz, iespējams, notikušai mikrobioloģiskai aktivitātei.
Tikmēr jācer, ka 30. jūlijā Floridā būs startam labvēlīgs laiks, jo iespējas manevriem nav lielas – drīz Marss attiecībā pret Zemi vairs nebūs izdevīgā pozīcijā, un lielas aizkavēšanās gadījumā var nākties gaidīt divus gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
