Zeltā klātais Visuma pētnieks sola ieskatu ļoti tālā pagātnē

Pēdējo 30 gadu laikā viena no zināmākajām kosmosa izpētes preču zīmēm ir Habla teleskops – pēdējais orbītā esošais no NASA četru Lielo observatoriju programmas. Gan Komptona gamma starojuma observatorija, gan Čandras rentgenstarojuma observatorija, gan ņiprais Spicera teleskopssavu darbu orbītā jau beiguši. Habla teleskops pēc vairākām apkopes misijām vēl cītīgi turas un turpina astronomiem piegādāt arvien jaunus datus, kas iespaidīgu attēlu veidolā priecē arī plašāku publiku. Plānots, ka Habla misija turpināsies vēl vismaz piecus gadus, bet droši vien ilgāk.

Taču plāni par jaunas paaudzes kosmisko teleskopu tika kaldināti jau tad, kad tam laikam visai prāvais Habla teleskops Zemes orbītā vēl bija vien dažus gadus, jo, kā jau katram instrumentam, arī tā laika jaunāko tehnoloģiju virsotnei Habla teleskopam bija virkne ierobežojumu, pat neskaitot sākotnējo primārā spoguļa defektu, kas attiecīgi nozīmēja neskaidrus attēlus, līdz kļūmi laboja šatla "Endeavour" apkalpe.

Galvenais ierobežojums – nu jau "vectētiņš" Habla teleskops novērojumus veica galvenokārt redzamās gaismas diapazonā, bet taču tam bija arī ierobežotas spējas veikt novērojumus tuvajā infrasarkanajā diapazonā un ultravioletajā diapazonā. Nu var teikt, ka Habla iespējas zināmā mērā ir izsmeltas, bet Džeimsa Veba teleskops būs pavisam cits "zvērs" un galvenokārt tā uzdevums būs veikt novērojumus infrasarkanajā diapazonā – tā instrumenti ļaus veikt novērojumus 0,6 – 28 mikrometru diapazonā.

Ja ar Habla teleskopu uzstādītais rekords ir fiksēta galaktika "GN-z11", kas radusies vien 407 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena, tad ar Džeimsa Veba teleskopa infrasarkano "aci" varēs novērot galaktikas, kas ir vēl senākas – radušās pat tik sen kā vien 200 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena. Faktiski šī observatorija ļaus astronomiem un pasaulei ielūkoties daudz senākā Visuma vēsturē, tas būs logs uz pagātni.