Pienācis sūtījums no Marsa. Kā realizēs kosmiski dārgo 'pasta piegādi'?

Marsa fragmenti jau ir uz Zemes

Bez ārkārtīgi sarežģītām un dārgām kosmosa misijām ir tikai vēl viens veids, kā varam analizēt materiālu no citām pasaulēm – tie, protams, ir meteorīti. Interesanti, ka pētnieku rīcībā jau šobrīd ir arī materiāli, kuru izcelsme ir Marss. Šīs atlūzas atdalījušās no sarkanās planētas un daudzu gadu tūkstošu laikā galu galā nonākušas līdz Zemei. Tostarp vienu šādu bazalta gabalu, kas veidojies pirms aptuveni 450 miljoniem gadu un atšķēlies no Marsa vai nu asteroīda, vai komētas trieciena rezultātā un pēc tam nonācis līdz Zemei, NASA ar nupat palaisto pašgājēju robotu jeb roveru "Perseverance" ("Neatlaidība") ved atpakaļ uz sarkano planētu – gan kā simbolisku ciemkukuli, gan ar praktisku uzdevumu nodrošināt rovera instrumenta "SHERLOC" kalibrāciju. Lai instrumenta mērījumi būtu uzticami, ar to laiku pa laikam noskenēs no Zemes līdzpaņemtos paraugus, tostarp Marsa meteorītu, ko izmantos kā atskaites punktu.

Taču uz Zemes ugunīgā ceļā cauri atmosfērai nonākušos un te sazin cik gadu simtus vai tūkstošus savu atklāšanu gaidījušos paraugus izmainījuši dažādi ārēji faktori, turklāt tie vēl jāatrod.
"Būtu daudz lētāk vienkārši gaidīt, līdz uz Zemes nonāk kārtējais ārpuszemes materiāls. Bet mēs nevaram tā vienkārši gaidīt, kad tas notiks, jo šādi gadījumi ir ļoti reti," izdevumam "Nature" skaidroLondonas Universitātes Karaliskās Holoveja koledžas planētu zinātniece Kvīnija Hoi Šaņ Čana. Šis ir tikai viens no iemesliem, kāpēc meteorīti neatsver no "svaigi" kosmiska objekta iegūtu paraugu.

Līdz šim tādus iegūt izdevies trim valstīm – ASV, Japānai un Padomju Savienībai. Sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā slavenā "Apollo" programma panāca to, kas līdz šim aizvien nav atkārtots – paraugus ievāca astronauti, turklāt tas nodrošināja, ka uz Zemi no Mēness atpakaļ vairākos lidojumos tika atvests iespaidīgs apjoms iežu un putekļu paraugu – kopsummā ap 382 kilogramiem.