Venera visai pamatoti tiek dēvēta par Zemes ellišķīgo māsu – uz tās valda vieni no skarbākajiem apstākļiem Saules sistēmā. Taču daudzi procesi, kas norit uz otrās planētas no Saules, aizvien ir mūsu acīm apslēpti zem biezās, redzamās gaismas spektrā necaurskatāmās atmosfēras. Arī pati Venēras atmosfēra ir pilna noslēpumu un neparastu parādību, un vienu no tādām zinātnieki atklājuši vien pavisam nesen – gigantisku atmosfēras "vilni" daudzu tūkstošu kilometru garumā, kas apceļo planētu reizi nepilnās piecās dienās. Kas tāds nav novērots nekur citur Saules sistēmā.
Venēra, kāda tā ir šodien, nudien nav vieta, kur kāds vēlētos atrasties. Virsmas temperatūra pārsniedz 450 grādus pēc Celsija, atmosfēras spiediens virsmas līmenī ir 100 reižu lielāks nekā uz Zemes jūras līmenī. Pati atmosfēra pārsvarā sastāv no oglekļa dioksīda un riņķo vairākus desmitus reižu ātrāk, nekā ap savu asi griežas pati planēta, radot ārkārtīgi spēcīgu vēju. Ja ar to vēl nav gana, šad tad uz Veneras nolīst sērskābes lietus.
"Science Alert" precīzi norāda, ka zinātniekiem Veneras atmosfēra un tās uzvedība ir fascinējošs pētījumu lauks, un, kā pierāda nupat izdevumā "Geophysical Research Letters" publicētais pētījums, jaunus atklājumus aizvien var izdarīt arī tad, ja ar modernām metodēm analizē vairākus desmitus gadu senus datus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
