Gads ir relatīvs jēdziens, ja par gadu pieņemam laiku, kas objektam nepieciešams vienam ceļojumam orbītā ap Sauli. Piemēram, Merkura gads ir vien 88 Zemes dienas, taču Urāna gads ir jau 84 Zemes gadi. Kamēr Merkurs, Venera, Zeme, Marss un citas mūsu sistēmas planētas riņķo ap Sauli, Saule riņķo ap supermasīvo melno caurumu mūsu galaktikas – Piena ceļa – centrā. Un te jau mēs runājam par prātam daudz grūtāk aptveramiem laika posmiem.
Teksasas universitātes Ostinā docents un astronoms Kīts Hokinss aplēsis, ka vienam šādam Saules sistēmas riņķim ap Piena ceļa centru nepieciešami no 220 līdz 230 miljoniem Zemes gadu.
Tātad, ja mēs Zemes vecumu mērītu mūsu galaktikas gados, tie būtu vien aptuveni 20 gadi, bet mums zināmais Visums pēc Latvijas standartiem vēl nebūtu "pensijas vecumā" – tam ir aptuveni 60 "Piena ceļa gadi".
Protams, jāņem vērā, ka šie "galaktikas gadi" arī nemaz nevar būt absolūta mērvienība un atšķiras atkarībā no atrašanās vietas Piena ceļā.
"Mēs varam teikt, ka galaktiskais gads ir aptuveni 220 līdz 230 miljoni Zemes gadu. Citu zvaigžņu sistēmās šis laiks būtu atšķirīgs," komentē Hokinss.
Piena ceļa apmēri ir iespaidīgi – tā diametrs ir aptuveni 100 tūkstoši gaismas gadu, bet Zeme no centra ir aptuveni 28 tūkstošu gaismas gadu attālumā. Hokinss salīdzina: "Ja par mūsu galaktiku domājam kā par pilsētu, Zeme atrodas pilsētas nomalē, priekšpilsētā."
Un runa ir tikai par mūsu galaktiku – vienu starp daudziem jo daudziem miljardiem galaktiku. Šāda perspektīva ļauj patiesi novērtēt Visuma gigantiskos apmērus un to, cik dārga un nenovērtējama dzīvības oāze šajā plašumā ir Zeme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
