Venera
Foto: NASA
Vakar mediju virsrakstus pāršalca vēstījums – vai uz Veneras atrasta dzīvība? Atklājums, par kuru runa, bez šaubām ir intriģējošs, taču jāatgādina lietderīgais princips, kas māca: "Grandioziem apgalvojumiem nepieciešami grandiozi pierādījumi." Un šis pavisam noteikti ir grandiozs apgalvojums. Pagaidām vēl bez pietiekami grandioziem pierādījumiem.

Atklājums, kas radīja šo sensāciju – Veneras atmosfēras augšējos slāņos, aptuveni 45 kilometru augstumā, atklāta gāze, kurai tur nevajadzētu atrasties. 2017. gadā, veicot novērojumus ar Džeimsa Klerka Maksvela teleskopu Havaju salās, Kārdifas universitātes astronome Džeina Grīvsa ievāca datus, kuros gadu vēlāk pamanīja ko neparastu – spektrālā analīze liecināja par fosfīna klātbūtni. Tā ir bezkrāsaina, uzliesmojoša, ļoti indīga gāze. Pilnīgi tīrs fosfīns ir bez smaržas, taču praksē tam ir pūstošu zivju vai ķiploku aromāts. Ja cilvēks jau ir spējīgs sajust aromātu, tas nozīmē, ka fosfīna koncentrācija ir bīstama. Fosfīna klātbūtne konstatēta arī 2019. gadā ar ALMA teleskopu Čīlē ievāktajos datos.

Kas šajā tik neparasts? Zinātnieku uzmanību piesaistīja fakts, ka uz Zemes fosfīnu izdala mikroorganismi, kas mīt vidē, kur ir ļoti maz skābekļa – nogulsnēs ezeros, purvājos un pat dzīvnieku gremošanas sistēmā. Tie ir blakusprodukts dzīvībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!