Proti, šī planēta savu zvaigzni apriņķo tieši 3,14 Zemes dienu laikā, kas atbilst matemātiskās konstantes pī (π) aptuvenai vērtībai. Pī Eiklīda ģeometrijā ir riņķa līnijas garuma attiecība pret tās diametru. Tā kā pī ir iracionāls skaitlis, tas decimālajā pierakstā ir bezgalīgs un neperiodisks, proti, skaitļu virkne aiz komata ir bezgalīga un periodiski neatkārtojas. Iracionāls skaitlis ir arī, piemēram, kvadrātsakne no 2. 2019. gada pavasarī tika ziņots, ka japānietei Emmai Harukai Ivao, izmantojot "Google" mākoņskaitļošanas pakalpojumus, izdevies pī vērtību aprēķināt ar precizitāti 31,4 triljoni ciparu aiz komata.
Astronomi pirmās liecības par šo planētu uzgāja 2017. gadā ar Keplera kosmisko teleskopu iegūtajos datos. Šogad novērojumi turpināti jau no zemes ar SPECULOOS teleskopu sistēmu ("Search for habitable Planets EClipsing ULtra-cOOl Stars"), lai apstiprinātu, ka iepriekš ar Keplera teleskopu fiksētie signāli tiešām liecina par ap zvaigzni riņkojošu citplanētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
