Zeme tiks vai nu pie jauna minimēneša, vai vēl viena atkrituma orbītā  (4)

NASA Zemei tuvo objektu izpētes centrs šo objektu nodēvējis par "2020 SO". Tas varētu būt gan neliels asteroīds, kas tādējādi, objektam sākot riņķot augstā orbītā ap Zemi, tiktu klasificēts kā minimēness.

Par minimēnešiem dēvē dabiskas izcelsmes objektus, kas uz kādu laika posmu "notverts" Zemes orbītā (no dažiem mēnešiem līdz dažiem gadiem), pirms to pamet. Pašreizējā "2020 SO" trajektorija liecina, ka tas Zemes orbītā varētu uzturēties līdz nākamā gada maijam. Šādus gadījumus astronomiem nav izdevies fiksēt pārāk bieži. To iepriekš "Campus" skaidroja rakstā "Retais fenomens 'minimēness' – kas tas ir".

Taču par objektu "2020 SO" ir vēl otra un arī visnotaļ ticama teorija – tas, iespējams, nemaz nav asteroīds, bet gan pakāpe no 1960. gados palaistas raķetes.

"Man ir aizdomas, ka jaunatklātais objekts "2020 SO" ir vecas raķetes pakāpe, jo tas riņķo ap Sauli ļoti līdzīgā orbītā tai, kādā ap Sauli riņķo Zeme, un tādā pašā plaknē, bet orbītas tālākajā punktā no Saules (afēlijā) ir tikai nedaudz tālāk par Zemi," raidorganizācijai CNN skaidro Zemei tuvo objektu izpētes centra vadītājs Pols Čodass, turpinot: "Tā ir tieši tāda orbīta, kādā atrastos Mēness misiju laikā palaistas raķetes pakāpe pēc tam, kad tā palidojusi garām Mēnesim un "notverta" orbītā ap Sauli. Ir maz ticams, ka šādā orbītā būtu nonācis kāds asteroīds, taču tas nav neiespējami."

Ekspertu aprēķini liecina, ka šis objekts Zemes tuvumā, visticamāk, pēdējo reizi bijis 1966. gada otrajā pusē, kas korelē ar "Surveyor 2" misijas startu 1966. gada 20. septembrī. Šī ar "Atlas-Centaur" raķeti palaistā Mēness zonde piedzīvoja neveiksmi un avarēja, nogāžoties uz Mēness trīs dienas vēlāk.

Čodass skaidro, ka startā izmantotās raķetes pakāpe, kas nogādāja zondi līdz Mēnesim, pēc tam vairs nav manīta.

To, vai oktobra otrajā pusē Zeme uz pusgadu tiks pie neliela dabiskā pavadoņa jeb minimēneša, vai tomēr šis objekts izrādīsies "Atlas-Centaur" paliekas – viens no neskaitāmajiem kosmosa atkritumiem orbītā ap Zemi – uzzināsim tuvākā mēneša laikā.

Arī otrajā scenārijā tā būs visnotaļ reta notikumu gaita. Liela daļa kosmosa atkritumu tā arī nekad Zemes orbītu nepameta, un līdz šim dokumentēts tikai viens gadījums, kad raķetes sastāvdaļa atkal atgriezusies orbītā ap Zemi pēc tam, kad ilgu laiku bija riņķojusi ap Sauli. Tas notika 2002. gadā, Zemes orbītā atgriežoties "Apollo 12" misijā izmantotās nesējraķetes "Saturn V" pēdējai pakāpei.