Pirms nedēļas, 22. septembrī, nakts debesīs Vācijas ziemeļu daļā un Nīderlandē, bija redzama spoža švīka – kārtējā tā dēvētā "krītošā zvaigzne" jeb meteors. Nekas neparasts – ik dienu Zemes atmosfērā nonāk un sadeg daži desmiti tonnu materiāla. Taču virs Vācijas novērotā parādība bija viena no tām, kas manāmas vien dažas reizes gadā.
Skaidrībai īss atgādinājums par to, kas ir meteoroīds, meteors un meteorīts. Meteorīds parasti ir kāda asteroīda vai komētas fragmenti. Savukārt meteori ir tās gaismas parādības, ko varam vērot, kad meteoroīdi lielā ātrumā traucas cauri atmosfērai un berzes rezultātā sakarst, proti, meteori ir tautā tā dēvētās "krītošās zvaigznes". Savukārt gadījumā, ja meteoroīdi "izdzīvo" ugunīgajā ceļojumā cauri atmosfērai un nokrīt uz zemes, tos dēvē par meteorītiem.
Lielākā daļa meteoroīdu, kas nonāk Zemes atmosfērā, ir tik nelieli, ka visai ātri sadalās un pilnībā sadeg. Retāk tie nokrīt zemē, taču šajā gadījumā fiksēts vēl viens samērā rets scenārijs – meteoroīds traucies cauri atmosfērai tādā trajektorijā un ar tādu ātrumu, ka nav nedz sadedzis, nedz nokritis, bet gan vien "nobrāzis" Zemes atmosfēras augšējos slāņus un aiztraucies tālāk kosmosā.