Astronomi, ievācot datus par WASP-189b ar Eiropas Kosmosa aģentūras instrumentu "Characterising ExOPlanet Satellite" (CHEOPS jeb "Heopsu" – ilustrācijā titulbildē), secinājuši – šī citplanēta, kas no Zemes atrodas ap 326 gaismas gadu attālumā, ir tik ārkārtīgi karsta, ka uz tās kūst metāli, ieži, un atsevišķos gadījumos ne tikai kūst, bet arī iztvaiko.
WASP-189b ir gāzu milzis, aptuveni 1,6 reižu lielāks par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru. Temperatūra sasniedz ap 3200 grādus pēc Celsija – aptuveni uz pusi mazāk par Saules virsmas temperatūru. Šāda tipa planētām ir savs "jumta" termins – karstie Jupiteri. Šajā gadījumā gan runa ir par ultra karstu Jupiteru.
"WASP-189b ir īpaši interesanta ar to, ka ir gāzu milzis, kas riņķo ļoti tuvu ap savu zvaigzni. Tā zvaigzni apriņķo mazāk nekā trīs dienu laikā, un atrodas 20 reižu tuvāk zvaigznei nekā Zeme Saulei," izdevums "Science Alert" citē astrofiziķi Moniku Lendlu no Ženēvas universitātes Šveicē.
Arī zvaigzne HD 133112, ap kuru riņķo WASP-189b, ir karstāka par mūsu Sauli – virsmas temperatūra atšķiras par aptuveni 2000 grādiem pēc Celsija. HD 133112 ir viena no karstākajām astronomiem zināmajām zvaigznēm, ap kuru ir planētu sistēma.
Turpinot analizēt ar CHEOPS ievāktos datus, astronomi cer vairāk uzzināt par tā dēvētajiem karstajiem Jupiteriem kopumā.
"Mums zināms tikai neliels skaits planētu, kas eksistē tik karstu zvaigžņu sistēmās, un šī pārliecinoši ir visspožākā," skaidro Lendla.
Viens no jautājumiem, uz kuru astronomi cer rast atbildi, ir – kā WASP-189b vispār veidojās. Planētas orbīta liecina, ka tā "nedzima" tur, kur atrodas šobrīd, bet veidojās tālāk no zvaigznes HD 133112, bet pēc tam "migrēja" tuvāk zvaigznei.
Vēl viens ieguvums no šī novērojuma ir – pētnieki pārliecinājušies par vien pirms nepilna gada palaistā instrumenta CHEOPS spējām.
"Precizitāte, ko nodrošina CHEOPS, ir fantastiska. Sākotnējie mērījumi liecina, ka instruments strādā labāk nekā tika cerēts. Tas ļaus mums daudz vairāk uzzināt par tālām planētām," "Science Alert" citē planētu zinātnieku Heiki Raueru.
Visu pētījumu par ultra karsto Jupiteru var lasīt izdevumā "Astronomy & Astrophysics".