Ja kāda zvaigzne vien dažu dienu laikā izdala tik daudz enerģijas, cik mūsu Saule pāris miljardu gadu laikā, ir skaidrs – šī zvaigzne drīz vairs nebūs redzama (vismaz ne savā līdzšinējā veidolā). Runa ir par pārnovu jeb visnotaļ grandiozo un eksplozīvo zvaigznes nāvi.
Notikumi, kurus fiksējis Habla teleskops, norisinājušies pirms daudziem desmitiem miljonu gadu. Galaktika NGC 2525, kurā atrodas eksplodējusī zvaigzne, no mums atrodas 70 miljonu gaismas gadu attālumā, tāpēc zvaigzne, kuras bojāejai esam liecinieki, sen vairs neeksistē.
Habla teleskops iemūžinājis brīdi, kad pārnova spožumā jau samazinās. Sākuma uzliesmojumu notvert Habla kamerām neizdevās. To pirmais fiksēja astronoms-amatieris Koiči Itagaki dažas nedēļas iepriekš – 2018. gada janvārī. Pēc tam novērojumiem pieslēdzās arī Habla teleskops, ar kura kameru "Wide Field Camera 3" no 2018. gada februāra līdz pat 2019. gada februārim periodiski tika bildēta pārnovu, kurai nu dots nosaukums SN 2018gv (spožākais objekts titulbildes kreisājā malā apakšpusē).
Fiksētā ir pirmā tipa pārnova. Kā vēsta vietne "Starspace.lv", pirmā tipa pārnovas ir tās, kas rodas binārajās (dubultzvaigžņu) sistēmā, kur viena zvaigzne ir baltais punduris, bet otra parasti sarkanais milzis. Baltais punduris "barojas" no otras zvaizgnes materiāla. Brīdī, kad baltā pundura masa pārsniedz noteiktu kritisko robežu, tas eksplodē pārnovā. Jāatgādina, ka arī Saule ar laiku kļūs par balto punduri – tie ir Saulei līdzīgas un mazākas masas zvaigžņu pēdējā attīstības stadija. Taču, tā kā mūsu sistēmā ir tikai viena zvaigzne – Saule –, un tai nav kompanjona, no kura potenciāli iegūt materiālu, tad Saule savu dzīvi, visticamāk, nebeigs krāšņā pārnovas eksplozijā.
Supernova SN 2018gv un līdzīgas ir kas vairāk nekā tikai elpu aizraujošs skats. Tās ir viena no dabas parādībām, kuras novērojot un ievācot par tām nepieciešamos datus, astronomi spēj labāk izzināt, cik ātri izplešas Visums. Proti, visām Ia tipa supernovām ir visnotaļ konstants maksimālais spožums (ir gan nelielas variācijas). Tādējādi tās ir vērtīgs instruments kosmisko attālumu noteikšanā. Ja ir zināms, tieši cik gaišs ir kāds objekts, astronomi var labāk aplēst, cik tālu tas ir. Ja var aplēst, cik tālu ir kāds objekts, ir vieglāk izzināt arī vidi tam apkārt. Tādi lielumi kā galaktiku spožums un tas, cik daudz tumšās matērijas galaktikā ir, ir ļoti būtiski rīki aprēķinos par to, cik ātri izplešas Visums, raksta "Science Alert". Tieši tāpēc Rīss ar savu komandu un arī citas astronomu grupas cītīgi studē Ia tipa pārnovas, kāda ir arī SN 2018gv.
Mēs tikmēr varam papriecāties par grandiozo uguņošanu kosmosā. Video tas izskatās vien kā pakāpeniski spožumu zaudējošs punktiņš, bet atliek vien atcerēties, ka tā ir veselas zvaigznes eksplozija, lai spētu patiesi novērtēt notikuma apmērus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
