planēta, astronomija
Foto: Shutterstock
Zelts allaž ir kārdinājis – ne velti gadsimtiem ilgi alķīmiķi centās pārvērst "mazvērtīgākus" metālus, piemēram, svinu, zeltā. Protams, velti. Tā kā zelts ir ķīmiskais elements, to vis tik vienkārši nevar radīt. Tomēr gan uz Zemes, gan Saules sistēmā, gan Visumā zelta ir daudz. Tik daudz, ka zinātnieki aizvien lauza galvu par to, kā Visums ticis pie tik bagātīga zelta daudzuma.

Ķīmisko elementu nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm. Lai tiktu pie viena vienīga zelta atoma kodola, būtu jāsasaista 79 protoni un 118 neitroni – iespaidīga kodolsintēzes reakcija. Lieta tāda, ka šādas reakcijas, pēc pētnieku aplēsēm, nenotiek gana bieži un gana lielā apjomā (vismaz tajā Visuma nostūrī, kur mītam mēs), lai izskaidrotu uz Zemes un Saules sistēmā atrodamā zelta krājumus, vēsta "Live Science".

Septembra vidū izdevumā "The Astrophysical Journal" publicētā pētījumā zinātnieki secinājuši, ka zelta izcelsmi šādā daudzumā neizskaidro arī līdz šim par vienu no vadošajām uzskatītā teorija – neitronu zvaigžņu sadursmes. Tās ir ārkārtīgi ekstremāli notikumi – šo sadursmju laikā arī protoni un neitroni tiek "satriekti" kopā, tostarp veidojot arī zelta atomus, kas tiek izsviesti kosmosā.

Astronomijazinatne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit