Oriģinālie video kadri, kas tapuši "Apollo" misijās laikā no 1968. gada līdz 1972. gadam, iemūžināti ar 16 milimetru kamerām. Kadru nomaiņas ātrums bija seši vai 12 kadri sekundē – uz pusi mazāk nekā kino "zelta standarts" 24 kadri sekundē, un vairāk nekā uz pusi mazāk par tiešraides televīzijas 30 kadriem sekundē. Savukārt tīmeklī nu jau regulāri skatāmies arī video ar 60 kadriem sekundē. Tādus ļauj iemūžināt arī lielākā daļa moderno viedtālruņu.
Kad 12 kadru sekundē video tiek atskaņots ar kadru nomaiņas ātrumu 24 vai 30 kadri sekundē, video likumsakarīgi izskatās paātrināts, nedabisks. Te talkā nāk mākslīgais intelekts, ar kura palīdzību ne tikai uzlabota video izšķirtspēja, bet "ieviesti" iztrūkstošie kadri.
"Es lietoju atvērtā koda mākslīgā intelekta risinājumu (DAIN jeb "Depth-Aware video frame Interpolation"), kas "apmācīts", lai radītu jaunus kadrus," izdevumam "Live Science" skaidro konta "DutchSteamMachine" veidotājs. Algoritms analizē atšķirības starp reāli iemūžinātajiem kadriem – kādas izmaiņas notikušas nākamajā kadrā salīdzinājumā ar iepriekšējo –, tad "ievieš" iztrūkstošo kadru, kam bija jābūt starp diviem analizētajiem tad, ja video būtu uzņemts ar lielāku kadru nomaiņas ātrumu. Un tā starp katriem diviem kadriem.
Arhīvos iegūluši videomateriāli ir īsta dārgumu krātuve, tāpēc pēdējā laikā arvien aktīvāk notiek gan uz filmiņām uzņemto kadru digitalizācija, gan šāda materiāla restaurācija, lai šīs vēstures liecības labā kvalitātē saglabātu nākamajām paaudzēm. Mākslīgā intelekta risinājumi ir pamatīgi atvieglojuši šo uzdevumu un ļāvuši pavērt jaunus apvāršņus vecu videomateriālu "modernizēšanā".
"Lielākoties veca materiāla remāsterēšana/uzlabošana tiek veikta nolūkā aizvākt no kadra putekļu un skrāpējumu pēdas, kā arī, lai video stabilizētu un "izkrāsotu" melnbaltos kadrus," skaidro "DutchSteamMachine" kanāla veidotājs un uzsvēra – reti kad tiek ģenerēti pilnīgi jauni kadri.
Eksperts skaidroja, ka NASA uzņemtais videomateriāls bija "pateicīgs" šādam darbam – tā kā oriģināls ir iemūžināts ar tik nelielu kadru nomaiņas ātrumu, mākslīgā intelekta ģenerētais materiāls atšķīrās ļoti būtiski, proti, darba augļi ir ļoti uzskatāmi redzami. Tāpat šie kadri pārsvarā nebija pārāk dinamiski un straujām kustībām bagāti, tāpēc mākslīgajam intelektam bija vieglāk "paredzēt" trūkstošos kadrus un radīt tos visnotaļ tīrus un brīvus no nevēlamiem digitāliem artefaktiem.
Kanālā "DutchSteamMachine" publicēta virkne uzlabotu video, tostarp video ne tikai no "Apollo" misijām, bet arī no pirmās reizes, kad amerikāņu astronauts izgāja kosmosā. Tas bija Eds Vaits "Gemini 4" misijā 1965. gadā – četrus gadus pirms Nīls Ārmstrongs spēra kāju uz Mēness.
Visus ar mākslīgo intelektu atsvaidzinātos NASA video meklē, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
