Viena no aizraujošākajām jomām astronomijā ir eksoplanētu jeb citplanētu pētīšana, un īpaši skaļus virsrakstus izpelnās reizes, kad zinātniekiem izdodas atrast planētas tā saucamajā "zelta joslā" jeb tādā attālumā no zvaigznes, ka uz planētas teorētiski var eksistēt ūdens šķidrā veidā. Parasti tiek runāts par "otras Zemes" meklēšanu, taču šajā pieejā ir viena būtiska nepilnība, kas šonedēļ ieskicēta izdevumā "Astrobiology" publicētā pētījumā.
"Mēs esam tik ļoti koncentrējušies uz Zemes atspulga atrašanu, ka varam palaist garām kādu planētu, kas ir dzīvībai pat labāk piemērota par Zemi," skaidro pētījuma "Meklējot par Zemi labāku planētu: galvenie superapdzīvojamas planētas kandidāti" vadošais autors Dirks Šulce-Makucs.
Likumsakarīgi, ka dzīvībai piemērotus apstākļus asociējam tieši ar tādiem, kādi ir uz Zemes – galu galā Zeme aizvien ir vienīgā mums līdz šim zināmā planēta Visumā, kas ir mājvieta dzīvībai. Taču šī koncentrēšanās uz "Zemi 2.0" var traucēt citu dzīvības oāžu atrašanā.