Pirmais "Mir" modulis tika nogādāts orbītā 1986. gada februārī un pēc dizaina bija visnotaļ līdzīgs otrās paaudzes kosmosa stacijām "Saļut 6" un "Saļut 7". Šis modulis arī kļuva par "Mir" kodolu, ap kuru vēlāk "apauga" pārējā kosmosa stacija. PSRS laikā "Mir" tika pievienoti vēl trīs moduļi – astrofizikas novērojumiem un eksperimentiem paredzētais "Kvant 1", eksperimentu un iziešanai atklātā kosmosā nepieciešamā aprīkojuma uzglabāšanas modulis "Kvant 2", kā arī tehnoloģiju modulis "Kristall".
Pienāca 1991. gada 18. maijs, un uz "Mir" devās devītā maiņa. Šoreiz "Sojuz" kapsulā ar diviem padomju kosmonautiem arī Lielbritānijas pārstāve Helēna Šārmena. Viņa atgriezās uz Zemes jau pēc nepilnām divām dienām, bet "Mir" palika Anatolijs Asterbaskis un Sergejs Krikaļevs, kurš tobrīd diez vai nojauta, ka ieies vēsturē kā pēdējais padomju pilsonis. Abi divi bija orbītā brīdī, kad valstu savienība, kas viņus uzsūtījusi kosmosā, tur, uz Zemes, izira pa vīlēm.
"Mums tas bija pavisam negaidīti. Nesapratām, kas noticis. Mēģinājām aptvert, kā tas ietekmēs kosmosa programmu," vēlāk notikušo atminējies Krikaļevs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
