Kaut Aresibo teleskops laika gaitā ļāvis astronomiem ieskatīties tālu jo tālu kosmosa dzīlēs, sākotnējā iecere bija izpētīt ko daudz tuvāku, Zemes atmosfēras augšējo slāni jeb jonosfēru, kas sākas aptuveni 50 kilometru augstumā. Par to norāde arī pilnajā observatorijas nosaukumā – Nacionālais astronomijas un jonosfēras centrs. Šī projekta idejas autors bija Kornelas Universitātes fiziķis un astronoms Viljams Gordons ar kolēģiem. Gordons pirmās teleskopa versijas modeļus prezentēja 1958. gadā. Tobrīd iekārta izskatījās būtiski citādi nekā beigās uzceltais teleskops, tostarp, kā liecina 50. gadu beigās uzņemtie attēli ar Gordonu un teleskopa modeli, plānā vispār nebija trosēs iekārtās instrumentu platformas, kas šobrīd ir būtiskākā teleskopa sastāvdaļa.
Interesanti, ka Aresibo teleskops par tik atpazīstamu milzi kļuvis kļūdas dēļ. Sākotnēji galvenokārt jonosfēras pētīšanai iecerētā iekārta nebija plānota tik liela, taču, kā raksta "Space.com", kļūda aprēķinos noveda pie tā, ka primārais spogulis (atstarojošā virsma jeb teleskopa "šķīvis") tika projektēts teju desmitkārt lielāks, nekā nepieciešams jonosfēras pētījumiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
