NASA sāk montēt iespaidīgo Mēness raķeti  (6)

60. gadu beigās un 70. gadu sākumā šo uzdevumu pildīja gigants "Saturn V", kas pagaidām arī pēc pusgadsimta saglabājusi lielākās un jaudīgākās nesējraķetes titulu. Tā slējās iespaidīgā 111 metru augstumā un spēja līdz Mēnesim nogādāt 43,5 tonnu smagu kravu, bet zemajā Zemes orbītā – gandrīz 120 tonnas.

"Space Launch System" gan būtiski atšķirsies no "Saturn V" – jaunā sistēma sastāv no centrālās nesējraķetes un diviem cietās degvielas starta paātrinātājiem, turpretī "Saturn V" nebija atsevišķu starta paātrinātāju, un visu jaudu nodrošināja pieci gigantiski "Rocketdyne F-1" raķešdzinēji, darbināmi ar šķidrās raķešdegvielas un šķidrā skābekļa maisījumu.

SLS ieplānotas divas galvenās versijas – "Block 1" un "Block 2". Pirmā no tām izmērā gan mazāka, taču jaudas ziņā līdzvērtīga "Saturn V", bet otra – gan prāvāka, gan vērā ņemami jaudīgāka, jau mērķējot uz pilotējamiem lidojumiem ne tikai līdz Mēnesim, bet līdz Marsam.

21. novembrī Kenedija kosmosa centrā Floridā inženieri uz mobilās platformas sāka montēt kopā pirmos starta paātrinātāju segmentus (attēlā apakšā). Šie paātrinātāji nodrošinās lielāko daļu nepieciešamās jaudas (aptuveni 75 procentus) pacelšanās brīdī, ik sekundi sadedzinot sešas tonnas cietās degvielas.

BBC raksta, ka šis ir nozīmīgs pavērsiena punkts ne tikai SLS, pie kuras izstrādes inženieri strādājuši jau desmit gadu, bet visai "Artemis" programmai, kuras mērķis ir jau 2024. gadā līdz Mēnesim atkal nogādāt cilvēkus, šoreiz arī sievieti.

Šis solis "patiešām apliecina, ka misija iegūst jau taustāmas aprises", izteicies Endrjū Šroble, kurš vada vienu no inženieru komandām.

Paralēli notiek izmēģinājumi arī nesējraķetes sistēmas centrālajai pakāpei – šobrīd Stenisa kosmosa centrā Misisipi notiek sagatavošanās dzinēju testiem.

Ja viss noritēs pēc plāna, jau nākamgad novembrī SLS nogādās kosmosā kuģi "Orion", kurš apriņķos Mēnesi, taču, protams, vēl bez apkalpes. Pirmais lidojums ar astronautiem plānots 2023. gadā.