Geminīdas un kosmosa stacija – ko šomēnes varēsi redzēt pie debesjuma  (3)

"Novembris bija visai drūms mēnesis ne tikai tādēļ, ka debesis lielākoties klāja pelēki mākoņi, bet arī tādēļ, ka arvien nepatīkamāka izskatās SARS-CoV-2 vīrusa izraisītās slimības Covid-19 statistika, jo īpaši slimnīcu piepildījums. Nebija gan ne mazākās cerības, ka rudens un ziemas periodā vīruss mūs neskars, lai arī vasarā tā vien šķita, ka Covid-19 ir tāla un Latviju apejoša problēma. Tikpat naivi bija cerēt, ka novembrī būs daudz skaidru nakšu. Varbūt decembrī varētu sasparoties gan debesis, gan ziema kā gadalaiks, lai vismaz gada tumšākais periods būtu balts, mirdzošām zvaigznēm bagāts? Nu vismaz Ziemassvētki varētu būt balti!" cerības pauž "Starspace.lv" veidotāji un ziņo, ko šomēnes meklēt naksnīgajās debesīs.

Decembrī Merkuru debesīs neredzēsim, taču aizvien varam saskatīt vairākas citas planētas, tostarp abus gāzu milžus.

Venera novērojama arvien tuvāk un tuvāk dienvidaustrumu horizontam pirms Saules ausmas. 12. un 13. decembrī tai tuvumā atradīsies dilstošs Mēness. Savukārt 17. decembra rītā, ja paveicas ar .laikapstākļiem, var mēģināt debesis sākt vērot jau ap pulksten 7.27 (var būt nelielas nobīdes uz vienu vai otru pusi atkarībā no tā, kur Latvijā atrodaties), kad rietumu pusē pie horizonta iznirs Starptautiskā kosmiskā stacija, kura pulksten 7.29 lidos tuvu garām Venērai. Salīdzinoši tuva lidināšanās gaidāma arī 19. decembra rītā aptuveni tajā pašā laikā. 21. decembrī SKS jau lidos krietni augstāk.

Marss decembrī būs vienīgā planēta, kas atrodas pietiekami augstu, lai pret to būtu vērts pavērst teleskopu. Tas joprojām "mājo" Zivju zvaigznājā. 23. decembrī salīdzinoši tuvu atradīsies Mēness pusīte.

Urāns redzams jau pēc Saules rieta dienvidaustrumos Auna zvaigznājā. Lai ieraudzītu Urānu, gan būs nepieciešams vismaz binoklis, bet ar amatieru teleskopu, protams, pieredze būs vēl labāka.

Neptūns meklējams Ūdensvīra zvaigznājā un ir redzams pēc Saules rieta. Tā aplūkošanai jau noteikti nepieciešams teleskops.

Decembrī gaidāmas vairākas meteoru plūsmas.

Vispirms naktī uz 11. decembri gaidāma Monocerotīdu un Chi Orionīdu plūsma. Pirmajai plūsmai radiants atrodas starp Dvīņu un Vienradža zvaigznājiem, savukārt Chi Orionīdu izejas punkts atrodas starp Vērša un Oriona zvaigznājiem. Jāsaka gan, ka neviena no šīm plūsmām nav pietiekami spēcīga. Ieteicams novērojumus sākt ap pusnakti.

Labākas izredzes ir naktī uz 12. decembri, kad piedzīvosim Sigma Hidrīdu plūsmu. Šīs plūsmas radiants atrodas Hidras zvaigznāja "galvas daļā". Tie ir vieni no ātrākajiem meteoriem, tāpēc jābūt īpaši pacietīgam – viens mirklis, kad skatu novērs, un jau vari būt palaidis garām kādu "krītošo zvaigzni". Šīs plūsmas meteorus labos apstākļos var novērot pēc pusnakts līdz pat rīta ausmai.

Naktī uz 17. decembri gaidāma 1973. gadā atklātā Piscīdu plūsma. Tā ir jauna un maz izpētīta, bet arī ļoti vāja plūsma. Sagaidāmi ne vairāk kā astoņi meteori stundas laikā, kuru radiants meklējams Zivju zvaigznājā.

Naktī uz 21. decembri būs Delta Arietīdu plūsmas maksimums. Vāji, bet ātri meteori, kas redzami jau pirms pusnakts. To radiants atrodas Auna zvaigznājā. Stundas laikā gaidāmi aptuveni pieci līdz desmit meteori. Novērojumiem gan traucēs arī spožais Mēness.

Naktī uz 23. decembri varēsim vērot Ursīdu plūsmu, kuras radiants atrodas Mazā Lāča zvaigznājā. Tā kā tas ir nenorietošais zvaigznājs, meteorus varat skaitīt visu cauru nakti. Ieteicams sākt vakarpusē, kad ir pietiekami tumšs. Izcelsmes avots ir Tatla (8P) komēta. Ja debesis ir tumšas, tad stundas laikā varot saskaitīt līdz pat desmit meteoriem, bet jau atkal – būtiski traucēs Mēness.

"Starspace.lv" iesaka pavērot Oriona miglāju (M42) gan bez "bruņojuma", ja debesis ir tumšas, gan ar binokļiem vai teleskopiem. Ja jūsu rīcībā ir OIII filtrs, baudījums būs vēl iespaidīgāks. Otrs šāds klasiskais objekts, kurš aplūkojams gan ar neapbruņotu aci, gan binokli, gan teleskopā, ir Andromedas galaktika (M31).

Andromedas zvaigznājā noteikti ir vērts aplūkot arī vienu no skaistākajām dubultzvaigzēm –Almahu. Izrādās, ka šajā zvaigznājā ir vēl arī citas galaktikas, piemēram, NGC 891, kas vērsta ar malu pret Zemi. Šīs galaktikas rietumu malu grezno 12 zvaigžņlieluma zvaigzne.

Tuvojoties Ziemassvētku laikam, piedāvājam iepazīt dažus objektus Vienradža zvaigznājā, kas atrodas nedaudz uz leju un austrumiem no Oriona sarkanīgās Betelgeizes. Vienradzis ir "iespiests" starp Lielo un Mazo Suni. Šajā zvaigznājā meklējams pati Ziemassvētku eglīte, pareizāk sakot Ziemassvētku eglītes kopa NGC 2264. Lielākā palielinājumā "eglītes" galā iespējams saskatīt tumšo Konusa miglāju. Izmantojot OIII filtru, var pamanīt, ka Ziemassvētku eglītes kopas apkaimē ir vairāki miglāji. Īpaši ievērības vērts ir NGC 2261, kuru apskatot atcerieties, ka jaunu komētu neesat atklājuši.

No vairāku zvaigžņu sistēmām "Starspace.lv" iesaka aplūkot 8 Monocerotis un Beta Monocerotis. Nu un protams, kā bez iespaidīgā Rozetes miglāja, kurā piedzimušās zvaigznes pazīstamas kā kopa NGC 2244. Šo objektu varat mēģināt ieraudzīt ar neapbruņotu aci vai ar binokļa palīdzību. Ja vēlaties aplūkot šo miglāju teleskopā, atkal noderēs OIII filtrs. Vēl viena interesanta vaļējā zvaigžņu kopa ir NGC 2301. Vienradža zvaigznājā ir iekļuvis arī viens no Mesjē kataloga objektiem – M50, kas ir vaļējā zvaigžņu kopa, kurā, ja uzmanīgi ieskatās, varot atrast kaklarotu.

Decembrī ir vērts atvēlēt kādu nakti, lai iepazītu ceturto lielāko zvaigznāju – Vali, kurš iekārtojies zem Auna un Zivju zvaigznājiem. Ekskursiju šajā zvaigznājā sāksim ar Nu Ceti, kas nav tikai jauka dubultzvaigzne, bet punktiņš "Kosmiskajai jautājumzīmei". Ja parasti Lauvas zvaigznāja "galva" tiek minēta kā apgriezta jautājumzīme, tad Valī ar neliela binokļa palīdzību var redzēt normālu jautājumzīmi. Lai arī Valis ir patiesi milzīgs zvaigznājs, tajā atrodams tikai viens Šarla Mesjē objekts – spirālveida galaktika M77. Tomēr nevarētu teikt, ka tā ir vienīgā galaktika šajā zvaigznājā. Netālu no M77 atrodas arī NGC 1055, NGC 1087, NGC 1090 un NGC 1094. Lai arī vizuāli neko īpašu neredzēsiet, ir vērts uzmest aci Omicron Ceti jeb Mirai, kas ir īpaša ar to, ka tā ir pirmā atklātā periodiskā maiņzvaigzne, kuras mainību 1638. gadā pamanīja Johans Fokens Holvarda no Nīderlandes. Ja arī zvaigzne jums nešķiet īpaša, tad padomājiet vēlreiz – tā ir vairāk nekā 300 reižu lielāka par mūsu Sauli!

Vaļa astes daļā atrodams planetārais miglājs NGC 246, kura aplūkošanai vēlams izmantot OIII filtru. Nedaudz zemāk atradīsiet dažas Tēlnieka grupas galaktikas – NGC 247, NGC 253, no kurām pēdējā jau atrodas Tēlnieka zvaigznājā.