Marsa virsma
Pagaidām pilnīgi visi dati, ko cilvēkiem izdevies ievākt par Zemes sarkano kaimiņu Marsu, liecina – šobrīd tā ir dzīvībai nelabvēlīga, neviesmīlīga planēta. Atmosfēras tikpat kā nav, bet vienīgais pieejamais ūdens ir ledus veidā. Taču aizvien vairāk un vairāk planētu pētniekiem ir pamats domāt, ka kādreiz uz Marsa bijušas ūdenstilpes ar šķidru ūdeni. Nu, ņemot vērā gan apsvērumus par ūdeni, gan citus faktorus, pētnieki raksturojuši to vietu uz Marsa, kur savulaik varēja būt vislabākie apstākļi dzīvības pastāvēšanai.

Pat ja uz Marsa savulaik bija šķidrs ūdens, dzīvībai ar to vien nepietiek – tostarp vajadzīga arī enerģija. Kā ar to bija uz Marsa Saules sistēmas agrīnajā attīstības posmā, kad arī pati jaunā Saule bija gan vēsāka, gan ne tik spoža (aptuveni 70% no tās enerģijas, ko Saule izdala šobrīd).

Pētījumā, kas nupat publicēts izdevumā "Science Advances", zinātnieki izvirza teoriju, ka dzīvībai uz Marsa vislabākās izredzes attīstīties bija pazemē, kur bija siltāks.

KosmossMarsszinatne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit