Der īsi atgādināt, kas tad ir Saules aktivitātes cikls. Pagaidām gan fundamentālas zināšanas par mehānismiem, kas tos regulē, nav pilnīgas, taču runa ir par izmaiņām Saules magnētiskajā laukā. Tās pakāpeniski notiek visu laiku, un caurmērā ik pa 11 gadiem Saules magnētiskie poli pilnībā apmainās vietām. Tas, kas bija ziemeļpols, nu ir "pārmigrējis" uz dienvidiem un otrādi. Ir zināms, ka Saules magnētiskie poli apmainās vietām tad, kad Saules magnētiskais lauks ir visvājākais.
Saules magnētiskais lauks arī nosaka izmaiņas tās aktivitātē, ko mēs novērojam kā Saules plankumu daudzumu (apgabalus ar īslaicīgi ļoti spēcīgu magnētisko lauku), koronārās masas izvirdumus, uzliesmojumus. Kad Saules magnētiskie poli samainījušies vietām, magnētiskais lauks atkal pakāpeniski kļūst spēcīgāks, un attiecīgi arī vairāk Saules plankumu un uzliesmojumu. Pēc cikla vidū sasniegtā maksimuma atkal magnētiskais lauks kļūst vājāks, līdz poli samainās vietām.
Iepriekšējais Saules aktivitātes cikla minimums notika pērn decembrī, bet oficiāli tika apstiprināts šogad rudenī. To, kāpēc Saules aktivitātes cikla minimumu var apstiprināt tikai zināmu laiku pēc paša notikuma, skaidrojām jau šajā rakstā – "Saule mostas? Fiksēts spēcīgākais uzliesmojums kopš 2017. gada".