Citplanētieši un magnētiskie lauki – 'Delfi' saruna ar ārpuszemes signālu uztvērušo astronomu  (34)

Vai pastāv varbūtība, ka šis signāls ir mākslīgi radīts?

Faktiski tas ir gandrīz neiespējami. Ja signāls ir īsts, mēs novērojam dabīgu radioviļņu emisiju no planētas, ko radījis tās magnētiskais lauks. Šie novērojami netieši apstiprina planētas magnētiskā lauka eksistenci, bet šīs zināšanas sniegs neatsveramu ieskatu eksoplanētu iekšējā struktūrā un to atmosfēru uzbūvē. Mēs jau kopš 1950. gada zinām, ka Jupiters emitē radio viļņus. Tas ir veids, kā mēs sākotnēji noteicām, ka arī Jupiteram ir magnētiskais lauks. Sekojoši mēs vēlāk arī daudz uzzinājām par Jupitera uzbūvi. Kopš tā laika mēs esam uzzinājuši, ka visi gāžu milži izdala radioviļņus.

Kur vēl varētu tikt izmantota šajā pētījumā izmantotā metodoloģija?

Mēs ceram, ka mūsu izmantoto metodoloģiju varēs piemērot, pētot citas eksoplanētas. Es un mana komanda jau esam uzsākuši pētījumu, kas ilgs trīs gadus, izmantojot jaunu teleskopu Francijā, ko sauc "NenuFAR". Ar šo teleskopu mēs ceram izpētīt vairākus dučus Jupiteram līdzīgu sistēmu. Skatoties nākotnē, mēs ceram, ka mūsu metodoloģiju varēs izmantot, veidojot radioteleskopu tīklu uz Mēness tālās puses, lai pētītu Zemei līdzīgās planētas. Zemei līdzīgo eksoplanētu magnētiskais lauks varētu būt daļa no tā, kas šīs planētas varētu padarīt apdzīvojamas, pasargājot to atmosfēru no Saules vējiem un kosmiskajiem stariem.

Kāda bija pirmā reakcija, kad secinājāt, ka ir atklāts šis signāls?

Godīgi sakot, mēs sākotnēji bijām ļoti skeptiski. Pēc atklājuma mēs pavadījām vairāk nekā gadu, veicot visus iespējamos testus, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir īsts. Visi testi to ir apliecinājuši. Pēc papildu novērojumiem mēs sāksim pētījumu Francijā. Es ceru, ka kādu dienu es varēšu izmantot radio teleskopu uz Mēness.

Esi bijis arī Latvijā, ko par to atceries?

Vislabāk es atceros laiku, kad paliku pie tevis un tavas sievas (smejas – red.). Bet jā, man patika cilvēki, kurus es šeit satiku, tie visi bija ļoti atvērti un brīvi domājoši. Tāpat man ļoti patika ēdiens un vecās baznīcas, un koncerts, ko es redzēju Rīgas Kongresu namā. Es atminos arī Gaujas Nacionālo parku un pludmales. Jums Latvijā arī ir diezgan daudz pamestu industriālu ēku, ko bija ļoti interesanti apciemot un izpētīt. Kopumā man Latvija palika atmiņā kā zeme, kur cilvēki bija ļoti izpalīdzīgi, ja es kādreiz apmaldījos.

Pēc kolēģa lūguma man tomēr jāpavaicā – vai tu pats tici citplanētiešiem?

Jā, es ticu, ka varētu eksistēt dzīve ārpus Zemes, jo Visums tomēr ir ļoti liels. Taču es neticu NLO. Tiesa gan, esmu diezgan drošs, ka kaut kur eksistē arī inteliģentas dzīvības formas. Es gan šaubos, vai mēs tuvākā laikā spēsim ar tām komunicēt. Astronomiem tagad ir rīki, lai meklētu šādas dzīvības formas. Cerams, ka tuvākajās desmitgadēs mums tas izdosies un mēs noskaidrosim, vai esam vieni šajā visumā.

"Delfi" jau vēstīja, ka signāli uztverti ar zemo frekvenču radioantenu (LOFAR) lauku Nīderlandē (LOFAR – ASTRON), astronomiem pētot trīs zvaigznes, par kurām mums jau zināms – ap tām riņķo arī planētas. Viena no šīm zvaigznēm izcēlās uz pārējo fona – Tau Boötes, ap kuru riņķo vismaz viena citplanēta – Tau Boötes. Šī bija viena no pirmajām atklātajām citplanētām, kuras eksistenci astronomi apstiprināja jau 1996. gadā.

"Mēs uzskatām, ka esam uztvēruši radiosignālu no pašas planētas," izdevums "Science Alert" citē vienu no pētījuma autoriem – Kornelas Universitātes astronomu Džeiku Tērneru. Tērners skaidro, ka uztvertā signāla stiprums, polarizācija un astronomu rīcībā šobrīd esošā informācija par šīs citplanētas magnētisko lauku glīti iederas teorētiskajās prognozēs, kādu radiosignālu būtu jāemitē planētai ar šādu magnētisko lauku.

Taču steigties šoreiz vēl nevajadzētu. Visi šādi atklājumi prasa neatkarīgu apstiprinājumu, un uz to aicina arī Tērners ar kolēģiem, kuri vēl paši nav 100% pārliecināti, ka viņu uztverto signālu tiešām emitējusi planēta, nevis kāds cits avots.