Kosmosa izpēte iepriekšējā gadsimtā saistās ne vien ar zinātnes progresu, bet arī ar lielvaru sāncensību uzbūvēt, izzināt un aizsniegt pirmajiem. Konkurence, protams, veicināja izaugsmi un jaunu zināšanu ieguvi, bet ne reizi vien vēlme būt pirmajiem beidzās ar pārsteidzīgiem lēmumiem un skaļu izgāšanos.
Lūk, 10 raksti par kosmosa izpēti, kas "Campus" lasītājus un "Delfi plus" abonentus priecēja 2020. gadā.
Padomju kosmosa programmas lepnums, kas lidoja tikai vienreiz, – 'Buran'
Nupat ar veiksmīgu "SpaceX" pilotējamā lidojuma startu ASV atkal atgriezās spēlē kā patiesi pilnvērtīga kosmosa izpētes lielvalsts, jo pēc deviņu gadu pārtraukuma atkal var nogādāt cilvēkus kosmosā no savas teritorijas ar Savienotajās Valstīs būvētu raķeti un kapsulu. Tādas iespējas amerikāņiem nebija kopš ikoniskās, bet superdārgās un divu traģisku katastrofu iedragātās šatlu jeb kosmoplānu programmas, kas pēc 30 notikumiem bagātiem gadiem noslēdzās 2011. gadā. Taču nedz politiskie līderi, nedz attiecīgi arī izlūkdienesti un inženieri nesnauda arī okeāna otrā malā – savs šatls, turklāt pēc skata aizdomīgi līdzīgs ASV, bija arī Padomju Savienībai. Izskan pat viedokļi, ka tehnoloģiski pārāks, bet to uzzināt praksē nebija lemts, jo padomju kosmosa programmas lepnums orbītā pabija tikai vienu reizi. Tad sabruka PSRS – un līdz ar to arī "Buran" programma.
Smirdīga grabaža un reizē brīnišķīgs sasniegums – kosmosa stacija 'Mir'
Astronauti tajā gan bija liecinieki tam absolūti fantastiskajam skatam, kādu redzējuši vien izredzētie, – Zemei no kosmosa –, gan ieskatījušies nāvei acīs postoša ugunsgrēka laikā. Pārcietusi liesmas, sadursmi ar apgādes kosmosa kuģi un vēl virkni citu kataklizmu, vēsturē pirmā modulārā kosmosa stacija "Mir" bija vērtīga mācībstunda tam, lai Starptautiskā kosmiskā stacija no šīm kļūdām izvairītos.
Kā ar blīkšķi izgāzās PSRS centieni nogādāt cilvēku uz Mēness
Ja pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā būtu jāliek likme uz to, kura no lielvarām pirmā nogādās cilvēku uz Mēnesi, visdrošākais variants šķistu likt uz PSRS kā uzvarētāju – virkne Padomju Savienības sasniegumu kosmosa izpētes pirmsākumos amerikāņus atstāja iedzinējos. Tomēr vēsture liecina, ka šajās derībās tie, kas izvēlētos šķietami drošāko variantu, zaudētu. No tehnoloģiskiem izaicinājumiem līdz pat padomju iekārtas veicinātām personīgām nesaskaņām starp svarīgiem cilvēkiem un neveselīgai konkurencei – īsa vēsture, kā PSRS piedzīvoja lielāko sakāvi kosmosa sacensībās.
Paldies par braucieniem, 'Sojuz', bet tālāk mēs paši!
"Kasidijs teica kaut ko par to, kā ar nepacietību gaida brīdi, kad ieraudzīs mūsu neglītos "purnus" kosmosa stacijā," drīz pēc ierašanās Kenedija kosmosa centrā 20. maijā uz kolēģa Krisa Kasidija teikto norādīja Duglass Hērlijs. Tobrīd Kasidijs bija vienīgais amerikānis Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS), bet šobrīd tur ir arī Hērlijs un Roberts Benkems, kā arī divi krievu kosmonauti. Aizvadītajā nedēļā tika pielikts punkts Krievijas monopolam cilvēku nogādāšanai kosmosā – ASV ir "atpakaļ spēlē" ar "SpaceX" būvēto kapsulu un raķeti, bet deviņus gadus Krievijas "Sojuz" bija vienīgā iespēja astronautiem tikt līdz Starptautiskajai kosmosa stacijai. Tostarp citu variantu nebija arī kosmosa izpētes lielvalstij ASV.
Pēkšņais nāves spriedums astronomijas leģendai
Vēl pēc augustā piedzīvotās avārijas šķita, ka viss būs kārtībā – inženieri bojājumus izvērtēs, izstrādās remontdarbu plānu un visu savedīs kārtībā. Taču pēc dažiem mēnešiem sekoja vēl viena avārija, nu jau raisot pavisam nopietnas bažas par Aresibo teleskopa – viena no lielākajiem šāda tipa teleskopiem pasaulē – turpmāko likteni. Lēmums ilgi nebija jāgaida – teju 60 gadus veco gigantu nolemts demontēt, nevis mēģināt saremontēt – ir pārāk liels risks, ka tas kādā brīdī vienkārši nekontrolējami sabruks. Tam precedents pārāk tālu vēsturē nav jāmeklē. Nu inženieriem jāmeklē risinājumi, kā milzīgo struktūru drošā veidā demontēt, tikmēr varam veltīt brīdi nelielam atskatam uz šīs astronomijas un arī popkultūras leģendas ražīgo mūžu.
Vai Gagarins bija pirmais? Aizraujošās sazvērestības teorijas par 'kosmonautiem-rēgiem'
Vnukovas lidostā no lidmašīnas trapa līdz augsta ranga viesiem izritināts paklājs. Pa to, brīžam smaidot no auss līdz ausij, sagaidītājus sveikt brašā solī dodas stalts virsnieks. Viņam tikai nupat ar īpašu pavēli piešķirta majora pakāpe. Ir 14. aprīlis, un vispirms lidostā, bet pēc tam arī Sarkanajā laukumā pūlis sveic Juriju Gagarinu – kosmonautu, kurš divas dienas iepriekš pirmoreiz vēsturē apriņķoja Zemi. Taču ne visi tā domā.
Ballītes ar picām, Boviju un 'Troņu spēlēm' – 20 gadi Starptautiskajā kosmosa stacijā
Tieši pirms 20 gadiem, 2000. gada 2. novembrī, Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) uz pirmo pastāvīgo maiņu ieradās cilvēki – amerikānis Bils Šeperds ar krievu kolēģiem Juriju Gidzenko un par pēdējo padomju pilsoni dēvēto Sergeju Krikaļevu. Kopš tā laika cilvēku klātbūtne Zemes zemajā orbītā bijusi nepārtraukta. Ja esi dzimis pēc šī datuma, tad zini – tavas dzīves laikā katru brīdi vismaz divi cilvēki dzīvo un strādā ārpus mūsu planētas, šajā brīnišķīgajā starptautiskās sadarbības paraugstundā un inženierijas brīnumā. Uzskaitīt visu, kas kosmosa stacijā noticis šo gadu laikā, – sasniegumus, eksperimentus, atklāsmes, arī negadījumus – nudien nebūtu prātīgi. Iemītnieku vien līdz šim bijis vairāk nekā 240, bet veikto eksperimentu skaits pārsniedz trīs tūkstošus. Tāpēc šoreiz cilvēku klātbūtnes apaļo jubileju atzīmēsim, atgādinot par piecām varbūt zinātniski ne tik nopietnām, taču visnotaļ sirsnīgām epizodēm SKS vēsturē.
Pienācis sūtījums no Marsa. Kā realizēs kosmiski dārgo 'pasta piegādi'?
Jūlija otrajā pusē trīs valstis cita pēc citas pavadīja savus sūtņus aptuveni pusgadu ilgajā ceļā uz Marsu. Pēdējo dažu desmitu gadu laikā jaunas Marsa izpētes misijas uzsāktas ik pa laikam, un kopumā tā ļoti nevienu vairs nepārsteidz, taču šoreiz vismaz viena no tām sola pavērt jaunus apvāršņus kosmosa izpētes vēsturē, proti, nogādāt pirmos paraugus no citas Saules sistēmas planētas atpakaļ līdz Zemei. Tas būs sarežģīts, dārgs un ilgs process, taču galu galā varētu būt vienīgais veids, kā zinātniekiem beidzot reizi par visām reizēm skaidri atbildēt, vai uz Marsa reiz eksistējusi dzīvība.
Zeltā klātais Visuma pētnieks sola ieskatu ļoti tālā pagātnē
Kas ilgi nāk, tas labi nāk! Šis teiciens ir kā radīts jau vairāk nekā divdesmit gadus ilgajai sāgai par Džeimsa Veba kosmisko teleskopu. Tā būs līdz šim dārgākā un lielākā kosmiskā observatorija, un arī ambīcijas nav mazas – ieskatīties pagātnē un Visuma dzīlēs tālāk nekā līdz šim bijis iespējams. Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa stāsts kosmosa izpētes entuziastiem ir aizraujošs trilleris, un spriedzi ik gadu aizvien palielina kārtējie šķēršļi un termiņu neievērošana – pēdējā no tām oficiāli izziņota vēl pavisam nesen, 16. jūlijā, palaišanas datumu atkal pārceļot par vismaz vairākiem mēnešiem. Taču astronomijas kopiena ir pārliecināta, ka galu galā rezultāts ar uzviju būs visu šo pūļu un gaidīšanas vērts.
Zelta drudzis kosmosā – uz asteroīdiem pēc dārgumiem
Pasaulē pirmais triljonārs pie savas bagātības netiks vis uz Zemes, bet gan kosmosā, pirms dažiem gadiem prognozēja pasaulē pazīstamā investīciju un finanšu pakalpojumu kompānija "Goldman Sachs". Resursu apjoms uz mūsu planētas ir vairāk vai mazāk fiksēts, taču cilvēku skaits un civilizācijas vajadzības arvien pieaug. Kur tikt pie nepieciešamā? Acīmredzot ne uz Zemes, tāpēc šķiet visai ticami, ka nākamais zelta drudzis nebūs uz Zemes, bet gan kosmosā – resursus iegūs no asteroīdiem. Ceļš uz šo Eldorado būs pilns neveiksmju un sarežģījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!