Pērn fiksētas 28 ātrākās dienas kopš 1960. gada, Zemei pilnu rotāciju ap savu asi šajās dienās veicot par milisekundēm ātrāk nekā vidēji, vēsta vietne "Live Science". Tas, ka faktiskais dienas ilgums variē, nav nekas jauns un neparasts – Zemes rotācijas ātrums minimāli mainās visu laiku. To ietekmē dažādu faktoru summa – gan straumes okeānos, gan atmosfēras spiediens, gan valdošās vēja pūsmas, gan Zemes kodola rotācija un citi faktori.
Nelielās variācijas, protams, sagādā zināmus sarežģījumus tiem, kas atbildīgi par "laika vaktēšanu". Starptautiskais atskaites punkts ir tā dēvētā koordinētā universālā laika sistēma jeb UTC, kas izmanto superprecīzus atompulksteņus un pēc kuras tiek regulēti laikrāži visā pasaulē. Problēma gan tāda, ka pulkstenis "neseko" līdzi nelielajām variācijām Zemes rotācijas ātrumā, tāpēc ar laiku neizbēgami rodas nobīde starp astronomisko dienas ilgumu un to, ko rāda pulksteņi. Risinājums – ik pa laikam tiek ieviesta korekcija. "Live Science" vēsta, ka parasti UTC sistēma tiek pie "atjauninājuma" tad, kad šī nobīde ir lielāka par 0,4 sekundēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
