Pērn Zeme rotējusi visātrāk pēdējo 50 gadu laikā  (37)

Pērn fiksētas 28 ātrākās dienas kopš 1960. gada, Zemei pilnu rotāciju ap savu asi šajās dienās veicot par milisekundēm ātrāk nekā vidēji, vēsta vietne "Live Science". Tas, ka faktiskais dienas ilgums variē, nav nekas jauns un neparasts – Zemes rotācijas ātrums minimāli mainās visu laiku. To ietekmē dažādu faktoru summa – gan straumes okeānos, gan atmosfēras spiediens, gan valdošās vēja pūsmas, gan Zemes kodola rotācija un citi faktori.

Nelielās variācijas, protams, sagādā zināmus sarežģījumus tiem, kas atbildīgi par "laika vaktēšanu". Starptautiskais atskaites punkts ir tā dēvētā koordinētā universālā laika sistēma jeb UTC, kas izmanto superprecīzus atompulksteņus un pēc kuras tiek regulēti laikrāži visā pasaulē. Problēma gan tāda, ka pulkstenis "neseko" līdzi nelielajām variācijām Zemes rotācijas ātrumā, tāpēc ar laiku neizbēgami rodas nobīde starp astronomisko dienas ilgumu un to, ko rāda pulksteņi. Risinājums – ik pa laikam tiek ieviesta korekcija. "Live Science" vēsta, ka parasti UTC sistēma tiek pie "atjauninājuma" tad, kad šī nobīde ir lielāka par 0,4 sekundēm.

Līdz šim parasti tās bija bonusa sekundes, proti, pulkstenis vai nu jūnijā vai decembrī ticis pie papildu sekundes, jo pēdējo desmitgažu laikā Zemes rotācijas ātrums caurmērā nedaudz samazinājies, tādējādi astronomiskā diena vidēji bijusi nedaudz ilgāka par to, ko rāda atompulksteņi. Kopš 1972. gada, kad Zemes rotāciju jau ļoti precīzi varēja izmērīt ar satelītu palīdzību, zinātnieki caurmērā ik pusotru gadu pievienojuši šo bonusa sekundi. Pēdējo reizi gan tas noticis pasen – 2016. gada 31. decembra pulksten 23.59.59.

Taču nu situācija varētu būt pavērsusies tā, ka pirmo reizi ļoti ilgā laikā varētu būt runa nevis par sekundes pievienošanu, bet atņemšanu, jo Zemes rotācijas ātrums šogad daudzas diena bijis lielāks par vidējo. Fiksēta arī pati īsākā astronomiskā diena kopš precīzu mērījumu sākšanas. Iepriekšējais rekords bija 2005. gada 5. jūlijā, kad Zeme pilnu rotāciju veica par 1,0516 milisekundēm jeb 0,0010516 sekundēm ātrāk nekā vidēji. Savukārt pērn 19. jūlijā Zeme ap asi pilnu rotāciju veica jau par 1,4602 milisekundēm jeb 0,0014602 sekundēm ātrāk. Ja šī tendence turpināsies, arī 2021. gadā Zeme rotāciju ap savu asi varētu caurmērā veikt par 0,05 milisekundēm ātrāk, gada laikā summā sasniedzot ap 19 milisekunžu jeb 0,019 sekunžu nobīdi.

"Ir visnotaļ iespējams, ka sekundes atņemšana būs nepieciešama, ja Zemes rotācijas ātrums būs lielāks arī turpmāk, taču pagaidām par to spriest ir pāragri," izdevumam "The Telegraph" skaidrojis Lielbritānijas Nacionālās fizikas laboratorijas fiziķis Pīters Viberlijs.

Tiesa, ik pa laikam daļa zinātnieku no komunikācijas tehnoloģiju nozares izteikuši ierosinājumus atteikties no tik regulāras laika koriģēšanas, bet drīzāk veikt korekciju tad, kad nobīde būtu kļuvusi lielāka – tas būtu vērā ņemams atvieglojums telekomunikāciju infrastruktūras uzturētājiem un citām jomām, kur nepieciešama datu reģistrēšana ar līdz milisekundēm precīzu laika zīmogu. Vienlaikus tas tāpat nozīmētu, ka, piemēram, astronomiem būtu jāturpina pašiem veikt korekcijas un jāsalāgo pulksteņa laiks ar laiku, kurā Zeme veic pilnu rotāciju ap savu asi.

Pagaidām gan tuvākajā laikā nav plānota nedz sekundes pievienošana, nedz atņemšana, kā liecina informācija par šo uzdevumu atbildīgās institūcijas vietne.