Lielbritānija parasti nav viena no pirmajām valstīm, kas nāk prātā, ja runājam par kosmosa izpētes līderiem. Taču nu Lielbritānija sadarbībā ar "Rolls Royce" plāno sevi ļoti skaļi pieteikt kosmosa izpētes nākamajā cēlienā – cilvēku sūtīšanā uz tālākām planētām, vēsta "The Guardian".
Šobrīd ceļš no Zemes līdz Marsam prasa aptuveni astoņus mēnešus, turklāt tad, ja kosmiskie lidaparāti tiek palaisti noteiktos laika logos, kad Zemes un Marsa savstarpējais izvietojums ir izdevīgs maksimāli ekonomiskai un ātrai nokļūšanai uz sarkanās planētas. Šādi laika logi ir ik pa aptuveni diviem gadiem, un astoņus mēnešus līdz Marsam mēro arī NASA, Ķīnas un Apvienoto Arābu Emirātu pērn vasarā palaistās zondes, kuras galamērķī ieradīsies šī gada februārī.
"Rolls Royce" un Lielbritānijas kosmosa aģentūra uzskata, ka astoņi mēneši ir ļoti ilgs laiks, un to iespējams samazināt vismaz uz pusi, liekot lietā ar kodolenerģiju darbināmus dzinējus, kas būtu divtik jaudīgi kā šobrīd jaudīgākie ķīmiskie raķešdzinēji.
Šī uzdevuma risināšanai tiks sapulcināta planētu pētnieku un zinātnieku komanda, lai izpētītu "aizraujošo potenciālu, ko sniedz ar kodolenerģiju darbināmi kosmiskie lidaparāti, un izpētītu, vai šī tehnoloģija varētu mums palīdzēt veikt daudz ātrākus un tālākus lidojumus kosmosā," komentējis Lielbritānijas kosmosa aģentūras vadītājs doktors Greiems Tērnoks.
Lielbritānijas valdība uzskata, ka kodolenerģija sniedz mums cerību nākotnē doties daudz tālāk kosmosa dzīlēs, tik tālu, kur Saules enerģijas izmantošana vairs nebūtu iespējama. "Rolls Royce" par partneri izraudzīts tāpēc, ka šai daudznozaru korporācijai jau ir liela pieredze kodolenerģijas jomā – tieši "Rolls Royce" izstrādātie risinājumi jau vairāk nekā pusgadsimtu nodrošina jaudu Karaliskās flotes zemūdenēm. Tāpat, lai apmierinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas, "Rolls Royce" plāno uzbūvēt arī vairākas nelielas un modulāras sauszemes kodolspēktstacijas.
Tiesa, sapņi par kosmiskajiem lidaparātiem, kas darbināmi ar kodolenerģiju, nebūt nav oriģināla britu ideja – par to jau pagājušā gadsimta 50. un 60. gados prātoja ASV zinātnieki, taču ar tā laika tehnoloģiskajām iespējām bija stipri par maz, lai iecere pārtaptu īstenībā, un programmai tika pielikts punkts 70. gadu sākumā. Nu ir pagājis pusgadsimts, un šobrīd arī ASV un NASA cītīgi lūkojas šajā daudzsološajā virzienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
