Oranžie punduri jeb K klases galvenās secības zvaigznes caurmērā ir mazākas par Sauli, kas ir G klases zvaigzne. To rādiuss parasti svārstās no 0,7 līdz 0,96 Saules rādiusiem, bet masa ir no 0,45 līdz 0,8 Saules masām. Šīs zvaigznes caurmērā ir arī nedaudz vēsākas par Saulei līdzīgām zvaigznēm un izraisījušas īpašu astronomu interesi tieši dzīvībai labvēlīgu citplanētu meklējumu kontekstā.
Šajā gadījumā gan par dzīvībai labvēlīgu vidi runas nav. Viena no trim planētām, kas riņķo ap TOI-561, ir cietzemes planēta – TOI-561b. Tā ir aptuveni par 50% lielāka nekā Zeme (šādas planētas arī dēvē par "superzemēm") un ap trīs reizes masīvāka. Tās blīvums ir visai līdzīgs Zemes blīvumam. Novērojumi veikti ar Keka observatorijas Havaju salās teleskopiem (attēlā apakšā) un kosmisko teleskopu TESS (no tā arī ar šo teleskopu atklāto citplanētu nosaukumi – TOI ir abreviatūra no "TESS Object of Interest").
Taču ir vairāki faktori, kas to padara par visnotaļ nelabvēlīgu vidi dzīvei. Visbūtiskākais – tā atrodas ļoti tuvu savai zvaigznei. Astronomi lēš, ka vidējā temperatūra uz šīs planētas virsmas ir ap 1700 grādiem pēc Celsija, stipri par karstu, lai spētu eksistēt kāda no mums zināmajām dzīvības formām.
"Kaut šī planēta, visticamāk, nav apdzīvojama, TOI-561b atklāšana varētu būt priekšvēstnesis tam, ka nākotnē atklāsim vēl virkni cietzemes planētu riņķojam ap vecākajām no mūsu galaktikas zvaigznēm," sprieda Veisa.
Pārējās divas planētas, kuras astronomi atklājuši, riņķojam ap zvaigzni TOI-561, ir pārāk lielas un ar pārāk mazu blīvumu, lai būtu cietzemes planētas.
Šis pētījums publicēts izdevumā "The Astronomical Journal".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!