Melnie caurumi – vieni no fascinējošākajiem objektiem kosmosā – ir grūti pētāms dabas fenomens, un nezināmā par tiem aizvien ir ļoti daudz. Taču astronomi un astorfiziķi ir raduši meklēt atbildes par to, ko nevar nedz aizsniegt, nedz saskatīt ar neapbruņotu aci. Tāpēc arī par šiem izmanīgajiem gigantiem visai regulāri uzzinām ko jaunu, pat ja sākumā tās ir tikai elpu aizraujošas teorijas, kas vēl jāpierāda ar novērojumiem. Šoreiz starptautiska astronomu komanda izklāsta savu teoriju par melnajiem caurumiem, kas ir tik ārkārtīgi gigantiski, ka salīdzinājumā ar tiem supermasīvie un ultramasīvie melnie caurumi šķistu kā punduri. Tie ir tik gigantiski, ka astronomi pētījumā, stāstot par šiem objektiem, ieviesuši atsevišķu masas kategoriju.
Melnos caurumus pēc to masas iedala vairākās kategorijās, kaut dažām no tām robežas nav strikti definētas. Mēs zinām par zvaigžņu masas melnajiem caurumiem – pašiem nelielākajiem no šiem ekstrēmajiem objektiem. Tie parasti ir no piecām līdz vairākiem desmitiem Saules masu. Tāpat mēs arī zinām par supermasīvajiem melnajiem caurumiem – viens šāds gigants atrodas arī mūsu galaktikas, Piena ceļa, centrā. Tas ir Sagittarius A*, kura masa tiek lēsta ap četriem miljoniem Saules masu, taču šīs klases melnie caurumi var sasniegt arī vairākus miljardus Saules masu! Tāds ir M87 – "fotogēniskākais" no novērotajiem melnajiem caurumiem, proti, pirmais un šobrīd vienīgais, kuru izdevies iemūžināt fotogrāfijā (attēlā zemāk). Proti, nofotografēt ap caurumu un tā notikumu horizontu esošo akrēcijas disku ar saspiestu, strauji riņķojošu un uzkarsētu gāzi, kas attiecīgi rada spožo starojumu. Šis skaistulis sevī "sapakojis" ap 6,5 miljardiem Saules masu. Tāpat ir arī ultramasīvi melnie caurumi – par tādiem dēvē supermasīvus melnos caurumus, ja tie pārsniedz 10 miljardus Saules masu robežu. Šobrīd masīvākais mums zināmais atrodas kvazārā TON618 – 66 miljardi Saules masu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
