Kārtējais (nu jau droši var lietot šo vārdu) NASA sūtītais Marsa izpētes rovers ir pavisam netālu no sarkanās planētas. 4,5 miljoni kilometru te, uz Zemes dzīvojot, šķiet grandiozs attālums, bet kosmisko lidojumu kontekstā tāds "sprīdis" vien ir. Robots "Perseverance", kaut vizuāli līdzīgs pēdējam aktīvajam pašgājējam "Curiosity", ir gan lielāks, gan daudz labāk aprīkots un spējīgāks.
Tiek sagaidīts, ka "Perseverance" uz Marsa virsmas piezemēsies 18. februārī, ja "septiņu šausmu minūšu" laikā viss noritēs bez aizķeršanās. Septiņas minūtes – tas ir laiks, cik ilgi kapsula ar roveru ceļos no Marsa visai plānās un retinātās atmosfēras augšējiem slāņiem līdz piezemēšanās brīdim. Šo septiņu minūšu laikā lidojuma ātrums jāsamazina no 20 tūkstošiem kilometru stundā līdz dažiem metriem sekundē, un atmosfēra te nenāks talkā tik daudz, kā tas notiek uz Zemes, kur tā ir blīva.
Kurp "Perseverance" plānots piezemēties? Ar šo supersarežģīto pašgājēju NASA lūkos izpētīt Jezero krāteri, kas zinātniekiem šķiet ļoti daudzsološa vieta, lai meklētu kādreiz uz Marsa eksistējušas mikroskopiskas dzīvības pēdas. Tiek uzskatīts, ka šim krāterim kādreiz, kad uz Marsa vēl bija gana silts, lai varētu eksistēt ūdens šķidrā veidā, cauri plūdusi upe. Proti, Jezero krāteris bijis ezers. Tas arī vienlaikus ir pamats satraukumam – neliela kļūme nosēšanās laikā, aparātam piezemējoties ar novirzi no mērķa, un tas var attapties uz desmitiem metru stāvas klints.
"Tur briesmas ir visās malās. Tur ir 60 līdz 80 metru augsta klints, kas slejas tieši pa vidu ieplānotajai nosēšanās zonai. Ja skatāmies uz rietumiem, tur ir dziļāki krāteri, no kurienes rovers ārā nespētu izkļūt pat tad, ja tajos nosēstos tik veiksmīgi, ka neapgāztos. Ja skatāmies uz austrumiem, tur ir milzu akmeņi – un mūsu rovers nepavisam "nebūtu priecīgs", ja mēs to nosēdinātu uz šiem akmeņiem," britu raidorganizācijai BBC skaidro inženieris Alens Čens, kurš atbildīgs par kosmiskā aparāta nosēdināšanu uz Marsa virsmas.
Tā kā šī robotizētā pētnieka un visa projekta izmaksas lēšamas miljardos, ne miljonos, inženieri ir ļoti cītīgi strādājuši pie virknes uzlabojumu un drošības sistēmu, lai palielinātu izredzes, ka vērtīgā krava uz Marsa virsmas nonāk vienā gabalā, ar riteņiem uz leju un vietā, kur bija plānots nosēsties. Uzlabota gan izpletņu sistēma, gan tā dēvētais "Skycrane" – ar dzinējiem aprīkots "kosmiskais ceļamkrāns", kas pirms astoņiem gadiem veiksmīgi uz Marsa nolaida roveru "Curiosity" (ilustrācijā apakšā).
Tāpat nosēšanās vieta tiks pārbaudīta vēlreiz, salīdzinot reālo ainu ar to, kas ievākta no Marsa mākslīgajiem pavadoņiem, faktiski kaut kā līdzīga "Google Earth" satelītkartei, tikai Marsam. Vajadzības gadījumā nosēšanās sistēmai automātiski jāizvēlas cita un drošāka vieta, kur piezemēt roveru. 2012. gadā "Curiosity" roveram izdevās nosēsties visnotaļ precīzi – jūdzes attālumā no plānotā mērķa. Lūkosim, cik tālu šī procedūra nonākusi un "pieslīpēta" astoņu gadu laikā.
Jezero krāteris ir visai prāvs – tā diametrs ir aptuveni 45 kilometri. Kuras vietas "Perseverance" komandai interesē visvairāk? Galvenais interesējošais apgabals ir kādreizējā upes ieteka uz ziemeļiem no plānotās nosēšanās vietas un vēl tālāk esošie karbonāta ieži, kuri, pēc pētnieku domām, varētu būt bieži sastopami krātera malā.
"Šādi ieži ir ļoti plaši sastopami uz Zemes, bet visai reti uz Marsa, un mēs īsti nezinām, kāpēc tā. Krātera malā ir reģions, kas savulaik bijis šī ezera krasts, kur varētu būt ieži ar augstu karbonātu koncentrāciju," BBC citē "Perseverance" misijas zinātnieku Kenu Fārliju. Šajos iežos tad arī rovers lūkos pēc kādreiz bijušas dzīvības pazīmēm. Pētnieku sapnis ir, ka "Perseverance" uzies fosilizējušās stromatolītu – primitīvo aļģu veidotu struktūru – paliekas. Protams, arī tik labi aprīkotas iekārtas kā "Perseverance" instrumentu klāsts tomēr ir ierobežots, tāpēc interesantākos paraugus rovers "sapakos" un noglabās, lai tos ar nākamajām misijām kādudien varētu nogādāt atpakaļ uz Zemes jau pamatīgākai analīzei laboratorijās tepat.
Jāatgādina, ka šobrīd ceļā uz Marsu ir ne tikai NASA rovers, bet arī Ķīnas sūtīts izpētes robots un Apvienoto Arābu Emirātu mākslīgais pavadonis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
