Ķīnas misijas "Tianwen-1" (aptuveni tulkojams kā "Jautājumi debesīm") aparāti nupat atsūtījuši pirmos melnbaltos kadrus ar Marsu, taču līdz sarkanajai planētai vēl veicams kāds gabals – ieiešana orbītā plānota tuvākās nedēļas laikā. Taču klāt jau ir Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) misijas "Hope" pavadonis, kuru otrdienas vakarā sekmīgi izdevies ievadīt Marsa orbītā.
Pērn vasarā, izmantojot izdevīgo starpplanētu novietojumu, kas Zemes un Marsa gadījumā ir aptuveni reizi divos gados, ar dažu nedēļu intervālu tika palaistas veselas trīs misijas – NASA misija ar pašgājēju "Perseverance" un dronu "Ingenuity", Ķīnas misija ar mākslīgā pavadoņa un pašgājēja komplektu, kā arī AAE misija ar mākslīgo pavadoni.
Pirmā klāt ir AAE misija, kas startēja pērn 19. jūlijā. Vēl otrdienas vakarā ap pulksten 17 pēc Latvijas laika priekšā bija ļoti svarīgs posms misijā – veiksmīga pavadoņa ievadīšana orbītā ap sarkano planētu. Lai tas notiktu, dzinējiem bija kontrolēti jādarbojas 27 minūtes, samazinot lidojuma ātrumu līdz nepieciešamajam. Viss, protams, notika automātiski, jo vadīt aparātu reālā laikā no misijas kontroles centra uz Zemes šādā attālumā nav iespējams lielās aiztures dēļ, signālam ceļojot turp un atpakaļ (šobrīd pie pašlaik esošā planētu izvietojuma tas prasa ap 10 minūtēm vienā virzienā).
Neilgi pēc pulksten 18 pēc Latvijas laika noskaidrots, ka ātruma samazināšanas manevrs izdevies veiksmīgi, AAE misijas "Hope" pavadonim tādējādi kļūstot par septīto pašlaik aktīvo mākslīgo pavadoni ap Marsu. Ap to jau riņķo trīs NASA pavadoņi, viens Indijas pavadonis, viens Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) pavadonis un viens EKA/Roskosmos pavadonis.
Uzdevums nebija no vieglajiem, īpaši valstij, kas ko tādu mēģināja paveikt pirmo reizi. Marss līdz šim uzveicis aptuveni pusi kosmisko aparātu, kas to devušies pētīt. Proti, puse misiju izgāzušās, kosmiskajiem aparātiem novirzoties no mērķa, avarējot vai sabojājoties un zaudējot sakarus ar Zemi.
AAE, kas līdz šim sevi gluži nebija plaši pieteikusi kā uz kosmosa izpēti centrētu valsti, ar šo misiju cer iedvesmot valstī dzīvojošo jauno paaudzi lūkoties ārpus reģionā tradicionālās naftas ieguves un apstrādes industrijas robežām un apsvērt karjeru citās nozarēs. Protams, AAE šo soli nav spērusi viena pati – projektā tostarp iesaistījušās arī vairākas kosmosa izpētē daudz pieredzējušāko Amerikas Savienoto Valstu eksperti un partneri gan no Eiropas, gan Japānas.
Pavadonis "Hope" riņķos ap Marsu izteikti eliptiskā orbītā, attālumam no Marsa virsmas mainoties robežās no 20 tūkstošiem līdz 43 tūkstošiem kilometru, un pilnu apriņķojumu aparāts veiks 55 stundās. Tā galvenais uzdevums – pētīt planētas klimatu gada griezumā dažādos gadalaikos. Līdz šim šāda visaptveroša datu apkopošana par Marsa klimatu gada griezumā nav veikta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
