Centaura Alfa ir trīs zvaigžņu sistēma – tajā ir viena otrai ļoti tuvu esošās Centaura Alfa A (zināma arī kā Rīgils Kentaurs – nejaukt ar daudz lielāko Rīgelu Oriona zvaigznājā) un Centaura Alfa B (Tolimans), kas abas veido bināro zvaigzni Centaura Alfa AB. No Zemes ar "neapbruņotu aci" mums tās izskatās kā viena zvaigzne. Trešā zvaigzne sistēmā ir Zemei vistuvākā un par mūsu Sauli aptuveni 10 reižu mazākā Centaura Alfa C jeb Centaura Proksima – neliels un salīdzinoši blāvs sarkanais punduris.
Atklājums, par ko ir runa, saistāms ar Centaura Alfa A jeb Rīgilu Kentauru. Proti, vairāk nekā 100 stundas ilgušos novērojumos ar Čīlē, Atkamas tuksnesī, esošo Ļoti lielo teleskopu (angliski tā nosaukums – Very Large Telescope jeb VLT; teleskopu komplekss redzams raksta titulbildē), netālu no Centaura Alfa A fiksēts neparasts, spožs punkts. Nē, tā nav pati zvaigzne, jo VLT ir aprīkots ar koronogrāfu – ierīci, kas bloķē daļu zvaigznes izstarotās gaismas, ļaujot astronomiem ievākt datus par blakus esošajiem objektiem. Teleskopu versija tam, ja mēs, veroties saules virzienā, to saules disku aizsegtu ar īkšķi – spoži būtu tāpat, bet mazāk. Astronomi šādu zvaigznēm tuvu pasauļu pamanīšanu salīdzinājuši ar mēģinājumu pamanīt kabatas lukturīša gaismu blakus spožai bākai. Koronogrāfs uzdevumu krietni atvieglo.
Tiesa, ja šis objekts, pagaidām tikai citlpanētas kandidāts, tiks apstiprināts, proti, papildu novērojumi un dati ļaus ekspertiem secināt, ka tā tik tiešām ir planēta, šobrīd pieejamie dati vedina domāt, ka nekā Zemei pārāk līdzīga tur nebūs. Pašlaik datos redzamais objekts liecina – ja tā ir planēta, tad, visticamāk, tā dēvētais "karstais Neptūns". Par šādām planētām dēvē gāzu planētas, kas ir izmērā aptuveni piecas līdz septiņas reizes lielākas par Zemi.
Ar NASA "planētu medniekiem" – Keplera kosmisko teleskopu un TESS (Transitioning Exoplanet Survey Satellite) atklātās citplanētas, kuru skaits nu jau mērāms tūkstošos, liecina – "karstie Neptūni" ir visai bieži sastopama planētu klase mūsu galaktikā. Un, kaut tā ir Zemei tuvākā zvaigžņu sistēma, tie aizvien ir nedaudz vairāk par četriem gaismas gadiem jeb vismaz 40 triljoniem kilometru. Ar pašreiz esošajām tehnoloģijām nesasniedzams attālums. Zonde "Voyager 1", kas savu ceļu no Zemes uzsāka 1977. gadā un lido aizvien, šobrīd veikusi tikai 22,7 miljardus kilometru.
"Daudzi uzskata, ka šādā binārā zvaigžņu sistēmā planētas nevar veidoties, un tieši tāpēc esam ļoti piesardzīgi un vēl nedēvējam to par planētu. Ja tā būtu planēta, tad aptuveni Neptūna izmērā," spriež Klupars.
Arī Edinburgas Universitātes Astronomijas institūta citplanētu pētniece, profesore Beta Billere, kura ar konkrēto pētījumu nav saistīta, norādīja, ka šis objekts ir interesants kandidāts, bet arī atzina – piesardzība un nesteigšanās ar secinājumiem te ir vietā. "Būs vajadzīgs atsevišķs un neatkarīgs novērojums, lai šo apstiprinātu," sprieda Billere un uzsvēra – novērojums būs interesants arī tad, ja objekts izrādīsies tikai putekļu disks ap zvaigzni, nevis planēta.
Klupars ar kolēģiem šogad lūkos VLT teleskopu vērst Centaura Alfas virzienā vēlreiz, lai secinātu, vai minētais spožais objekts atrodas vietā, kur tam šobrīd vajadzētu būt saskaņā ar aprēķiniem par objekta orbītu ap zvaigzni.
Pētījumu var lasīt izdevumā "Nature Communications".