Citplanēta vai tikai pleķis – ko astronomi pamanīja Zemei tuvākajā zvaigžņu sistēmā  (16)

Centaura Alfa ir trīs zvaigžņu sistēma – tajā ir viena otrai ļoti tuvu esošās Centaura Alfa A (zināma arī kā Rīgils Kentaurs – nejaukt ar daudz lielāko Rīgelu Oriona zvaigznājā) un Centaura Alfa B (Tolimans), kas abas veido bināro zvaigzni Centaura Alfa AB. No Zemes ar "neapbruņotu aci" mums tās izskatās kā viena zvaigzne. Trešā zvaigzne sistēmā ir Zemei vistuvākā un par mūsu Sauli aptuveni 10 reižu mazākā Centaura Alfa C jeb Centaura Proksima – neliels un salīdzinoši blāvs sarkanais punduris.

Atklājums, par ko ir runa, saistāms ar Centaura Alfa A jeb Rīgilu Kentauru. Proti, vairāk nekā 100 stundas ilgušos novērojumos ar Čīlē, Atkamas tuksnesī, esošo Ļoti lielo teleskopu (angliski tā nosaukums – Very Large Telescope jeb VLT; teleskopu komplekss redzams raksta titulbildē), netālu no Centaura Alfa A fiksēts neparasts, spožs punkts. Nē, tā nav pati zvaigzne, jo VLT ir aprīkots ar koronogrāfu – ierīci, kas bloķē daļu zvaigznes izstarotās gaismas, ļaujot astronomiem ievākt datus par blakus esošajiem objektiem. Teleskopu versija tam, ja mēs, veroties saules virzienā, to saules disku aizsegtu ar īkšķi – spoži būtu tāpat, bet mazāk. Astronomi šādu zvaigznēm tuvu pasauļu pamanīšanu salīdzinājuši ar mēģinājumu pamanīt kabatas lukturīša gaismu blakus spožai bākai. Koronogrāfs uzdevumu krietni atvieglo.