Pērn vasarā ceļu uz Marsu uzsāka trīs valstu kosmiskie aparāti – gan Apvienoto Arābu Emirātu pavadonis "Hope" jeb "Cerība", gan Ķīnas pavadonis un rovers misijā "Tianwen-1", gan NASA rovers "Perseverance" – līdz šim sarežģītākais robotiskais planētu pētnieks, kāds nogādāts kosmosā. Ap pulksten 21 pēc Latvijas laika NASA kanālā uzsākts tiešraidi, kurā varēs sekot līdzi misijas kritiskākajam posmam – sarežģītajam manevram, lai roveru veiksmīgi nosēdinātu uz Marsa virsmas Jezero krāterī. Šovakar uzzināsim, vai gadu laikā ieguldītais darbs un finanses atmaksāsies.
Uz "Perseverance" liktas lielas cerības – tas daudzās jomās būs unikāls sarkanās planētas pētnieks. Ne tikai pirmo reizi dzirdēsim skaņas no Marsa, bet šis ir arī pirmais rovers, kura viens no galvenajiem uzdevumiem ir jau pavisam konkrēti meklēt kādreiz bijušas mikroskopiskas dzīvības pēdas, ne tikai noteikt, vai uz Marsa ir bijuši šādai dzīvībai labvēlīgi apstākļi.
Priekšā būs ļoti saspringts brīdis, kuru Marsa roveru misijā iesaistītie inženieri un pētnieki nereti dēvē par septiņām šausmu minūtēm. Lūk, kāpēc. Tā kā Marss no Zemes šobrīd atrodas aptuveni 203 miljonu kilometru attālumā, radiosignāls vienā virzienā ceļo 11 minūtes un tikpat – atpakaļ. Kas nozīmē, ka komandas došana roveram no misijas kontroles centra un atbildes signāla saņemšana prasa 22 minūtes. Tas ir vairāk nekā trīs reizes ilgāk par visu rovera nosēdināšanas manevra laiku – "septiņām šausmu minūtēm". Kad mēs te, uz Zemes, uzzināsim par "Perseverance" likteni (cerams, ka labvēlīgu!), tā būs jau vismaz desmit minūšu sena pagātne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
