Jau dažas minūtes pēc tam, kad "Mars 2020" misijas vadības telpā inženieri un zinātnieki pielēca kājās, lai ar atvieglojumu un ovācijām sveiktu no Marsa nupat pienākušo ziņu par rovera "Perseverance" sekmīgu nosēšanos, tika saņemti arī pirmie vizuālie apliecinājumi – fotogrāfijas. Taču tās ir melnbaltas, neasas un visai zemas izšķirtspējas. Sociālajos tīklos dažs labs jautāja – kā tad tā? NASA var aizsūtīt uz citu planētu sarežģītu robotu, bet bilžu kvalitāte – kā no sešdesmitajiem?
Vīlušos kosmosa izpētes fanus varam nomierināt – būs arī labākas bildes. Daudz, daudz labākas, kā arī NASA sola, ka pirmdien jau varētu būt pieejams pats video ar rovera nosēšanos. Turklāt pirmo reizi – ar skaņu.
Pirmās divas fotogrāfijas, ko saņēmām no "Perseverance", tika uzņemtas nevis ar kādu no rovera galvenajām kamerām, bet gan ar vienu no tā dēvētajām "hazcams" jeb "Hazard Avoidance Cameras" – kamerām, kuru galvenā funkcija ir nevis krāsaini augstas izšķirtspējas attēli, bet gan būt rovera "acīm", lai tas varētu apbraukt bīstamas vietas – lielus akmeņus, pārāk stāvas nogāzes, kanālus, pārāk smilšanais vietas, kurās rovers varētu iestigt. Pārvietošanās laikā rovers ik pa brīdim apstājas un liek lietā šīs kameras, lai izvērtētu riskus apkārtējā vidē. Turklāt pirmo attēlu uzņemšanas brīdī kameras lēcai priekšā bija arī aizsargvāciņš pret putekļiem. Kopumā "Perseverance" ir sešas šādas kameras – četras priekšā un divas aizmugurē. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka pirmās no Marsa saņemtās bildes gluži nav tas elpu aizraujošais skats ar Marsa ainavu superaugstā izšķirtspējā. Šie foto drīzāk bija kā rovera sveiciens – esmu ieradies un esmu vienā gabalā!
Tāpat rovera rīcībā ir arī divas krāsu stereokameras, kuras izmanto navigācijai – ar šīm kamerām ievāktā informācija palīdz roveram pārvietoties autonomi, pašam "pieņemot" lēmumus. Tā kā signāls no Zemes līdz Marsam šobrīd ceļo vairāk nekā 11 minūtes (protams, tikpat arī atpakaļ), nekāda vadīšana reālā laikā nav iespējama. Misijas speciālistiem uz Zemes atliek norādīt vietu, kur roveram jādodas, un "Perseverance" pats līdz šim punktam navigēs, izvairoties no šķēršļiem un bīstamām vietām.
Tuvāko dienu laikā tiks sagatavoti arī pārējie rovera "redzokļi", tostarp vairākas kameras, kas izvietotas rovera mastā gluži kā navigācijas kameras. "Mastcam-Z" ir divu kameru pāris, ar kurām var uzņemt krāsu foto un video, kā arī trīsdimensionālus stereo attēlus. Šai kamerai ir arī teleobjektīvs ar visai labu palielinājumu. Šī arī būs galvenā kamera, kas ļaus mums baudīt labas kvalitātes foto no Marsa virsmas. Rovera mastā vēl atrodas "SuperCam", kas ir kameras-lāzera-spektrometra instrumentu komplekts. Ar šo sarežģīto ierīci rovers Marsa iežos un nogulsnēs meklēs iespējamas senas mikroskopiskas dzīvības fosilizējušās paliekas. Ar "SuperCam" var noteikt ķīmisko sastāvu nelieliem objektiem no 5-7 metru attāluma.
Uz rovera robotiskās rokas izvietotas kameras "PIXL" un "SHERLOC–WATSON". "PIXL" ("Planetary Instrument for X-ray Lithochemistry") ir aprīkots ar rentgenstaru spektrometru. Ar šo rīku iespējams pētīt iežu ķīmisko sastāvu jau tuvplānā un ļoti detalizēti. Šerloka galvenie rīki ir lāzers un spektrometrs, kā arī integrēta "kontekstkamera" jeb makrokamera, kas ļaus ar lāzerspektrometru iegūtos datus savietot ar makrofoto, tādējādi šos datus interpretējot jau kontekstā. Ar šo rīku komplektu pētnieki cer izzināt vides apstākļus un dabas spēkus, kādos konkrēti ieži veidojušies ar tieši tādu tekstūru un formu, kādi tie ir šodien. Vai tos veidojusi un izmainījusi ūdens plūsma? Varbūt baktēriju kolonija?
Tāpat jāatceras, ka bildes – tie ir dati. Arī to pārraide līdz Zemei nav gluži tas pats, kas pārsūtīt bildi no datora vienā Zemes malā uz datoru citā Zemes nostūrī. Marsu un Zemi šobrīd šķir vairāk nekā 200 miljoni kilometru. Pirmajās dienās roveram sazināties ar Zemi palīdz Marsa orbītā esošie pavadoņi, kas darbojas kā retranslatori. Šobrīd rovers datus pārraida ar zema pastiprinājuma antenu, bet signālu uztver un tālāk uz Zemi pārraida vai nu "Mars Odyssey" vai "Mars Trace Gas Orbiter" pavadoņi. Otrais no minētajiem rovera atrašanās vietai pāri veiks ilgāku pārlidojumu, tādējādi arī varēs retranslēt lielāku apjomu datu. NASA sola, ka jau pirmdien mēs varētu tikt pie video, kurā redzama rovera nosēdināšana. Vēlāk gan rovers līdz ar kameru mastu izvirzīs arī galveno antenu, kas ļaus ar Zemi sazināties "pa tiešo" – bez pavadoņu starpniecības.
Tāpēc – viss vēl tikai priekšā. Gan lielākie atklājumi, gan iespaidīgākās bildes un video.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
