Jau drīz pēc "Perseverance" nosēšanās misijas vadības centrs uz Zemes saņēma rovera sveicienu no sarkanās planētas – ar vienu no priekšējām šķēršļu detektēšanas kamerām uzņemtu foto. Nedēļas nogalē publiskoti arī pirmie jau labākas kvalitātes foto – gan no šīs pašas kameras, tikai bez aizsargvāciņa priekšā lēcai, gan no rovera nosēdināšanas aparāta jeb tā dēvētās "sky crane" platformas uzņemts kadrs. Pavisam drīz NASA sola publiskot arī video.
Piektdienas izskaņā NASA saņēma vēl kādu labu ziņu – izaicinošo ceļu līdz Marsa virsmai sekmīgi pārcietis arī nelielais drons "Ingenuity", kurš sekmīgi "piezvanījis" Zemei, apliecinot – gan pats aptuveni divus kilogramus smagais drons, gan tā bāzes stacija uz rovera ir vienā gabalā un komunikācijas sistēmas funkcionē nevainojami.
"Rādās, ka abas iekārtas (bāzes stacija un pats drons) darbojas lieliski. Līdz ar šo pozitīvo vēsti varam turpināt procesu un uzsākt drona bateriju uzlādi," pēc "Ingenuity" datu saņemšanas piektdien gandarījumu pauda par drona misiju atbildīgais – Tims Kenems no NASA Reaktīvās kustības laboratorijas.
Sestdien tika uzsākta uzlādes procedūra, un sešas minihelikoptera litija jonu baterijas tika uzlādētas līdz 30% no kapacitātes. Šis process aizņem aptuveni stundu. Dažas dienas pēc tam plānots tās uzlādēt līdz aptuveni 35% no kapacitātes. Tā tuvāko nedēļu laikā baterijas pakāpeniski tiks uzlādētas arvien vairāk. Tam ir arī papildu funkcija – dronu saglabāt siltu superaukstajās Marsa naktīs.
Kad drons no rovera beidzot šķirsies, tas vairs nevarēs paļauties uz "Perseverance" nodrošināto elektroenerģiju – akumulatoru uzlāde no šī brīža būs tikai un vienīgi paša drona saules paneļa atbildībā.
Nelielā drona uzdevums ir vienkāršs un pašsaprotams – pacelties gaisā. Proti, inženieri vēlas noskaidrot, vai šāda tipa nelieli rotoru lidaparāti Marsa retinātajā atmosfērā ir spējīgi veikt kontrolētus lidojumus. Ja šī tehnoloģija sevi pierādīs kā gana efektīvu arī uz Marsa, tad nākotnē līdzīgus lidaparātus varētu jau integrēt roveru misijās kā pastāvīgus sabiedrotos–izlūkus, kas no putna lidojuma varētu vākt datus un palīdzēt plānot labākos un mazāk bīstamos maršrutus roveru pārvietošanai uz vēlamajām vietām. No neliela augstuma, kādā lidotu drons, iespējams iegūt attēlus ar desmitkārt lielāku izšķirtspēju nekā no kamerām, kas ir Marsa mākslīgajos pavadoņos. Tādējādi maršrutus plānot būtu iespējams ar daudz lielāku precizitāti.
Ja mēģinājums pacelt gaisā "Ingenuity" izdosies, šī būs pirmā reize vēsturē, kad rotoru lidaparāts veicis kontrolētu lidojumu ārpus Zemes. Komanda uzskata – pat viena pacelšanās gaisā misijas mērķus sasniegtu par 90%. Taču, ja dronam arī izdosies sekmīgi nosēsties un pārciest saltās Marsa naktis, kur temperatūra var noslīdēt līdz pat mīnus 90 vai vairāk grādiem pēc Celsija, kopumā varētu notikt ap pieci izmēģinājuma lidojumi, pieņemot, ka katrs iepriekšējais beidzies veiksmīgi un drons pēc tā aizvien ir darba kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
