Nedēļas nogalē NASA publicēja attēlu, kurā redzams, kā no ar reaktīvajiem dzinējiem aprīkotās platformas trīs izturīgos kabeļos dažus metrus virs Marsa virsmas karājas līdz šim lielākais un sarežģītākais NASA rovers – "Perseverance".
Ceturtais attēlā redzamais ir datu pārraides kabelis. Šis attēls ir tikai viens kadrs no video, kurā tika iemūžināts sarežģītais rovera nosēdināšanas process. Nu to iespējams apskatīt arī plašai publikai, pirmo reizi ieraugot Marsu no šāda rakursa – kosmiskā lidaparāta nosēdināšanas brīdī.
Kopumā nosēšanās process iemūžināts ar vairākām kamerām. NASA pārstāvji preses konferencē informēja, ka EDS (entry, descent and landing) laikā uzņemti vairāk nekā 23 tūkstoši kadru, kopumā ap 30 gigabaitiem datu.
Pirmie video redzamie kadri ir no kamerām, kas uzmontētas uz augšējā vairoga un pavērstas pret izpletni. Vienā kadrējumā izpletņa atvēršanās brīdī, kad kapsula vēl ceļoja ar virsskaņas ātrumu, atainota reālā laikā, bet otrā ar 30% palēninājumu. Viena no kamerām brīdī, kad tika izšauts izpletņa mehānisms, tika bojāta, bet inženieri ar ko tādu acīmredzami jau bija rēķinājušies, jo rezerves kameras "izdzīvoja" un ļāva gan NASA inženieriem, gan nu arī mums gūti eskatu par to, kā tad notika izpletņa atvēršanās.
Nākamie kadri ir no kameras, kas atrodas rovera apakšā – vispirms redzama karstumizturīgā vairoga atdalīšanās. Šajā brīdī "Perseverance" rovers pirmo reizi tiek pakļauts Marsa atmosfērai. Turpinājumā kadri, kā ar izpletni bremzētā kritienā vērtīgā krava arvien tuvojas Marsa virsmai. Nosēšanās navigācijas sistēmas, kas šajā misijā tiek izmantotas pirmo reizi, šajā brīdī jau skenē virsmu apakšā un izvēlas drošāko piezemēšanās laukumu tālāk no tādām riskantām vietām kā lieli akmeņi, smilšainas bedres, stāvas nogāzes.
Nākamais zīmīgais brīdis pienāk, kad pirmo reizi redzam Marsa virsmas putekļus, kuri tiek pūsti pa malu malām – te jau pilnā sparā sākusi darboties "Sky Crane" sistēma. Ar astoņiem dzinējiem aprīkotā platforma uzmanīgi laiž trīs izturīgos kabeļos iekārto roveru tuvāk un tuvāk virsmai. Video "pieslēdzas" arī kadrs no kameras, kas uzmontēta uz rovera augšpuses un pavērsta pret "Sky Crane" platformu, lai iemūžinātu elpu aizraujošo brīdi, kurā, maigi nolikusi roveru uz zemes, platforma atvieno kabeļus un aizlido prom, lai nogāztos drošā attālumā no rovera.
Jāuzsver, ka līdz šim vēl nekad šādos videokadros tik detalizēti rovera nosēdināšana uz Marsa nav tikusi iemūžināta. Video turklāt kalpos ne tikai tam, lai kosmosa izpētes entuziasti visā pasaulē varētu priecāties par iespaidīgo notikumu, bet arī ir vērtīgs izziņas materiāls NASA inženieriem par to, kā nostrādājusi katra no sistēmām.
Varētu jautāt, kāpēc NASA tik ilgi kavējās un video nepubliskoja jau uzreiz pēc nosēšanās? Jāatgādina, ka datu pārraide no Marsa līdz Zemei ir visai laikietilpīgs process.
Pirmkārt, signāls no Marsa līdz Zemei šobrīd ceļo ilgāk par 11 minūtēm. Otrkārt, kaut pēc liela pastiprinājuma antenas izvirzīšanas rovers varēs sazināties "pa tiešo" ar Zemi, datu pārraides ātrums ar šo metodi ir ļoti neliels un galvenokārt tiek izmantots komandu došanai roveram. Apjomīgu datu – gan zinātnisko mērījumu, gan arī attēlu un video – pārraidei "Perseverance" aizvien jāpaļaujas uz palīgiem Marsa orbītā – pavadoņiem "Mars Reconnaissance Orbiter", MAVEN vai Eiropas Kosmosa aģentūras "Trace Gas Orbiter" –, kuri datus tālāk pārsūta uz Zemi. Te datu pārraides ātrums ir lielāks un var sasniegt pat divus megabitus sekundē.
Tāpat pirmo reizi vēsturē tiem, kas vēroja NASA preses konferenci, bija iespējams dzirdēt, kā Marss izklausās – publiskoti arī pirmie skaņu klipi no "Perseverance" mikrofoniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
