Tu noteikti ne reizi vien esi visai nepatīkamā veidā saskāries ar to, ko nozīmē statiskās elektrības izlāde. Nu, piemēram, tad, kad esi nedaudz šļūcošā solī ar vilnas zeķēs autām kājām šķērsojis istabu, kurā ieklāts sintētiska materiāla paklājs, un pēc tam pieskāries durvju rokturim no metāla. Auč!
Īss atgādinājums, kāpēc tā? Lūk – ja pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits kādā ķermenī ir vienāds, tad tas ir elektriski neitrāls. Taču šo līdzsvaru dažādos veidos var izjaukt, un viens no tiem ir tā dēvētais triboelektriskais efekts jeb ķermeņu elektrizācija berzes procesā. Tas, kura puse elektronus atdos, bet kura saņems, atkarīgs no tā, kādi materiāli viens pret otru tiek berzēti. Šajā piemērā elektroni "pārlec" uz staigātāju. Arī cilvēka āda, kaut ne pārāk efektīvs vadītājs, bet tomēr tāda ir. No staigāšanas pa sintētiska materiāla paklāju elektrostatiskais potenciāls uz cilvēka ķermeņa var sasniegt pat dažus desmitus tūkstošus voltu. Metāls gan ir krietni labāks vadītājs par cilvēka ādu, tāpēc, kad pietuvojam roku durvju rokturim vai kādam citam metāla objektam gana tuvu, "liekie" elektroni pārlec uz metāla rokturi. To šad tad pat var vizuāli saskatīt kā nelielu dzirksteli. Reizēm sajūtas nav diez ko patīkamas. Ziemā šī problēma ir jo īpaši aktuāla – apkures sezonā gaiss telpās bieži ir sausāks, elektriskie lādiņi uzkrājas labāk. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mazināt risku "atrauties" pa nagiem, ir mitrināt gaisu.