Nevis "piu-piu" vai "zap-zap", bet gan "tik-tik-tik" – apmēram tā skan pirmās jebkad ierakstītās lāzera skaņas uz Marsa. NASA rovers "Perseverance" pirmo reizi mums ļauj ne tikai iepazīt sarkano planētu vizuāli, bet arī to sadzirdēt. Trešdien NASA publiskoja skaņu ierakstu, kas tapis 2. martā, roveram pētot iezi, kam dots nosaukums "Máaz" jeb "Marss" navahu valodā.
Kāpēc neatlaidīgajam Marsa pētniekam būtu nepieciešams lāzers? Vai tad "Perseverance", kuru dēvē arī vienkārši par Persiju, pie kara dieva Marsa nav ieradies ar miermīlīgiem nolūkiem? Protams, ka ir, – šis rovera mastā izvietotais lāzers paredzēts darbam, kas ļaus planētu labāk iepazīt. Tas ir daļa no "SuperCam" sistēmas, ar kuru iespējams pētīt Marsa iežu sastāvu.
Kā tas strādā? "SuperCam" rīcībā ir lāzers, kas emitē tuvo infrasarkano starojumu (viļņa garums – 1064 nanometri). To efektīvi var vērst pret mērķiem, kas atrodas līdz pat septiņu metru attālumā – daudz tālāk par Persija robotiskās rokas (titulbildē) "stiepienu". Ar šo lāzeru iespējams mikroskopisku daudzumu materiāla faktiski iztvaicēt un pārvērst karstā plazmā. Tālāk jau, analizējot plazmas krāsu spektru, iespējams gūt priekšstatu par materiāla ķīmisko sastāvu. Tāpat ar šo lāzeru no kāda ieža virsmas var "aizgaiņāt" nelielu daudzumu supersmalko Marsa putekļu jeb regolīta, atklājot ieža virsmu un ļaujot uzņemt augstas izšķirtspējas makroattēlus. Tāpat "SuperCam" rīcībā ir Ramana spektroskops (raida staru ar viļņa garumu 532 nanometri un ļauj izpētīt objektus pat 12 metru attālumā).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
