Nevis "piu-piu" vai "zap-zap", bet gan "tik-tik-tik" – apmēram tā skan pirmās jebkad ierakstītās lāzera skaņas uz Marsa. NASA rovers "Perseverance" pirmo reizi mums ļauj ne tikai iepazīt sarkano planētu vizuāli, bet arī to sadzirdēt. Trešdien NASA publiskoja skaņu ierakstu, kas tapis 2. martā, roveram pētot iezi, kam dots nosaukums "Máaz" jeb "Marss" navahu valodā.
Kāpēc neatlaidīgajam Marsa pētniekam būtu nepieciešams lāzers? Vai tad "Perseverance", kuru dēvē arī vienkārši par Persiju, pie kara dieva Marsa nav ieradies ar miermīlīgiem nolūkiem? Protams, ka ir, – šis rovera mastā izvietotais lāzers paredzēts darbam, kas ļaus planētu labāk iepazīt. Tas ir daļa no "SuperCam" sistēmas, ar kuru iespējams pētīt Marsa iežu sastāvu.
Kā tas strādā? "SuperCam" rīcībā ir lāzers, kas emitē tuvo infrasarkano starojumu (viļņa garums – 1064 nanometri). To efektīvi var vērst pret mērķiem, kas atrodas līdz pat septiņu metru attālumā – daudz tālāk par Persija robotiskās rokas (titulbildē) "stiepienu". Ar šo lāzeru iespējams mikroskopisku daudzumu materiāla faktiski iztvaicēt un pārvērst karstā plazmā. Tālāk jau, analizējot plazmas krāsu spektru, iespējams gūt priekšstatu par materiāla ķīmisko sastāvu. Tāpat ar šo lāzeru no kāda ieža virsmas var "aizgaiņāt" nelielu daudzumu supersmalko Marsa putekļu jeb regolīta, atklājot ieža virsmu un ļaujot uzņemt augstas izšķirtspējas makroattēlus. Tāpat "SuperCam" rīcībā ir Ramana spektroskops (raida staru ar viļņa garumu 532 nanometri un ļauj izpētīt objektus pat 12 metru attālumā).
Noklausies, kā pa iezi "Máaz" "bliež" NASA rovera lāzers!
"Šie ieraksti nodemonstrējuši ne tikai to, ka mikrofons strādā labi, bet arī signāla kvalitāte ir ļoti augsta, kas ļaus to izmantot zinātniskiem pētījumiem," skaidro Naomi Mērdoka, "SuperCam" zinātnieku komandas pārstāve. Tik tiešām – ierakstītie lāzera tikšķi vis nav tikai publicitātes triks. Tam ir arī zinātniska nozīme. Rūpīgi analizējot šīs skaņas, pētnieki varēs precīzāk noteikt katra ieža cietību un blīvumu, ko nevar noteikt ar ķīmisko analīzi vien. Piemēram, gan krītu, gan marmoru galvenokārt veido kalcīts (CaCO3), taču cietība būtiski atšķiras.
Ko par iezi "Máaz" Persijs uzzināja? Tā ķīmiskais sastāvs vedina domāt, ka iezis varētu būt bazalta paveids. Vēl viena varbūtība, ko izskata pētnieki – tas ir nogulumiezis, kas veidojies, sacementējoties kopā magmatiskas izcelsmes daļiņām, kuras Jezero krāterī (pirms vairākiem miljardiem gadu ar ūdeni pildītā) ieskalojusi upe.
Persija arsenālā ir vēl viens mikrofons, kas iebūvēts EDL (entry, descent and landing) sistēmā. Persija komanda apsver iespēju nākotnē darbināt gan šo, gan mastā izvietoto mikrofonu kopā, pirmo reizi vēsturē iegūstot arī stereo ierakstu no citas planētas. No tā, kā skaņa izplatās, šo to jaunu varētu uzzināt arī par Marsa retināto atmosfēru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
