Kopumā šajā pētījumā aplūkoti četri SKS mītošu baktēriju celmi, bet viens jau pētniekiem pirms tam bija zināms. Trīs celmi izolēti laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam – viens atrasts aiz griestu paneļa vienā no SKS zinātniskajiem moduļiem, viens – iespaidīgajā "Cupola" modulī, no kura top lielākā daļa glīto fotouzņēmumu ar Zemi kadrā. Trešais celms atrasts uz galda virsmas pusdienošanai atvēlētajā zonā, bet ceturtais, kas atklāts jau 2011. gadā, tika uziets vecā gaisa filtrā pēc tā nogādāšanas atpakaļ uz Zemes.
Visi četri baktēriju celmi pieder augsnē un saldūdenī sastopamu baktēriju dzimtai, kas tostarp iesaistītas slāpekļa fiksācijā un augu augšanas procesos, kā arī pretdarbojas dažiem augu patogēniem.
Ko baktērijas, kuras parasti atrodamas augsnē uz Zemes, dara kosmosa stacijā un kā tās tur nokļuva? Jāatgādina, ka SKS principā ir orbītā riņķojoša laboratorija, un tur tostarp tiek veikti dažādi bioloģiski eksperimenti, kas saistīti ar pārtikā izmantojamu augu audzēšanu mikrogravitācijas apstākļos. Tāpēc fakts, ka stacijā uzietas ar augsni un augiem saistītas baktērijas, nav pārāk pārsteidzošs.
Gaisa filtrā uztietās baktērijas – Methylorubrum rhodesianum – pētniekiem jau bija zināmas, bet trīs pārējās, kā atklāja ģenētiskā analīze, ir mums līdz šim nezināmi baktēriju celmi. Pagaidām tiem doti nosaukumi IF7SW-B2T, IIF1SW-B5, un IIF4SW-B5. Pētnieku komandu vadīja molekulārbioloģe un gēnu pētniece Svati Biljani, kura ierosināja jaunatklāto baktēriju sugu nosaukt par godu pazīstamajam biologam Adžmalam Kanam – Methylobacterium ajmalii.
"Lai audzētu augus ekstrēmā vidē, kur ir minimāli resursi, tādu jaunu mikrobu, kas var veicināt augu augšanu skarbos apstākļos, izolēšana un izpēte ir ļoti būtiska," preses relīzē skaidro zinātnieki.
Šo baktēriju celmu genomā pētnieki lūkos pēc gēniem, kas nākotnē varētu noderēt, lai veicinātu augu augšanu šādos ekstrēmos apstākļos – tā būs nepieciešamība, lūkojoties uz ilgtermiņa kosmiskajām misijām, piemēram, apmetnēm uz Mēness vai Marsa.
Ar šo pētījumu, kura izklāsts lasāms izdevumā "Frontiers in Microbiology", gūts nenoliedzami vērtīgs, taču pavisam neliels ieskats mikrobioloģiskajā daudzveidībā, kas valda Starptautiskajā kosmosa stacijā. Kopumā tur ievākti vēl ap 1000 paraugi, kas gaida savu kārtu atceļam uz Zemi. Var diezgan droši teikt, ka priekšā vēl ne viens vien atklājums par mikrobiem, kas kopā ar astronautiem mīt kosmosa stacijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
