Kopš Īlona Maska kompānija "SpaceX" orbītā regulāri sūta arvien jaunas un jaunas "Starlink" satelītu kravas, lūkojot galu galā Zemi ieskaut ar vairākiem desmitiem tūkstošu šo satelītu, pieaug astronomu bažas par radīto gaismas piesārņojumu – satelīti, atstarojot gaismu no Saules, traucē astronomiskajiem novērojumiem. Nupat publiskots pētījums liecina, ka šobrīd vairs nav nevienas vietas uz Zemes, kur varētu veikt astronomiskos novērojumus absolūti bez bažām par gaismas piesārņojumu, ko rada satelīti un dažādas gaismu atstarojošas atlūzas Zemes orbītā, vēsta izdevums "Science".
Šobrīd ap Zemi riņķo vairāk nekā 1000 "Starlink" satelītu, bet tuvākajos gados plānots to skaitu palielināt līdz 12 tūkstošiem, bet vēlāk – pat līdz vairāk nekā 40 tūkstošiem. Turklāt "SpaceX" nav vienīgā kompānija, kas plāno Zemes orbītā izvietot interneta pakalpojumu nodrošināšanai paredzētu satelītu "zvaigznāju". Tiesa, jaunie "Starlink" ir padarīti mazāk atstarojoši, kas varbūt naksnīgo ainavu padara baudāmāku vērotājam ar "neapbruņotu aci", taču teleskopos aizvien tie ir labi redzami un pamatīgs traucēklis.
Ja līdz šim vairāk tika runāts par sarežģījumiem, ko spožie pavadoņi rada astronomiem, tad drīz jau šī negatīvā satelītu radītā blakne būšot daudz izteiktāka. Slovākijas Zinātņu akadēmijas astronoms Miroslavs Kocifajs bažījas – satelītu un atlūzu skaits orbītā drīz var būt tik liels, ka tie Saules gaismu atpakaļ Zemes atmosfērā atstaros jau visaptveroši, proti, uz Zemes vairs nebūs nevienas vietas, kur varētu izbēgt no traucējoša satelītu radītā gaismas piesārņojuma.
Kocifajs un arī biedrības "International Dark-Sky Association" pārstāvis Džons Barentīns skaidro – Zemes atmosfēras augšējie slāņi (konkrēti – jonosfēra) spīd dabisku procesu rezultātā, taču arī cilvēku radītie objekti orbītā jau šobrīd varētu pievienot pat 10% izkliedētas gaismas.
Šis slieksnis ir būtisks tāpēc, ka 1979. gadā Starptautiskā Astronomiskā biedrība publiskoja rekomendējošas vadlīnijas, ka observatorijas vajadzētu būvēt tādās vietās, kur mākslīgais gaismas piesāŗnojums nav lielāks par papildu 10% no dabiskās atmosfēras spīdēšanas. Ja augstāk minētās aplēses ir pareizas, nekur uz Zemes vairs šādus apstākļus nav iespējams garantēt.
"Ar nepacietību gaidīšu neatkarīgu apstiprinājumu šiem rezultātiem," izdevums "Science" citē Mičiganas Universitātes emeritēto profesoru Patriku Seitzeru, kurš šobrīd sadarbojas ar "SpaceX" un meklē risinājumus, kā nākamās "Starlink" satelītu paaudzes padarīt mazāk gaismu atstarojošas. Seitzers komentē, ka pētījumā iesaistīto zinātnieku aprēķini šķiet korekti, taču neslēpa pārsteigumu, ka satelītu radītais efekts ir tik visaptverošs.
Mums, kam vienkārši patīk vērties zvaigžņotajās debesīs, šī 10% papildu spīdēšana atmosfēras augšējos slāņos īsti neko nemainīs – cilvēka acs tik nelielas izmaiņas nespēs izšķirt, taču astronomiem, kas ar superjutīgiem instrumentiem lūkojas Visuma dzīlēs un meklē, piemēram, tālas un blāvas galaktikas, tas būs pamatīgs traucēklis, kam nāksies meklēt risinājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
