Virkne objektu kosmosā emitē rengentstarojumu. Tas var rasties, piemēram, matērijai tiekot sakarsētai līdz miljoniem grādu, kā tas notiek, piemēram, pārnovu eksplozijās vai melno caurumu akrēcijas diskos. Tāpat rentgenstarojumu var emitēt komētas. Saules sistēmā fiksēts rentgenstarojums arī no teju visām planētām. Vienīgie izņēmumi – ledus milži Urāns un Neptūns. Taču nupat izdevumā "Journal of Geophysical Research – Space Physics" publiskots pētījums no šī divnieka izsvītro arī Urānu. No tā nāk rentgenstari, taču pagaidām vēl nav pārliecinoši zināms, kas tos rada. Ir tikai versijas.
Pētnieki publikācijas ievadā raksta, ka rentgenstaru emisijas konstatētas gan no Veneras, gan Zemes, Marsa, Saturna, Jupitera un pat pundurplanētas Pluto, tāpat arī no vairākiem Jupitera pavadoņiem. Kas attiecas uz Merkuru – tas Saulei ir tik tuvu, ka ar rentgenstaru observatorijām Zemes orbītā uzticamus datus iegūt nevar. Par Merkuru mums informācija ir no "MESSENGER" pavadoņa ievāktajiem datiem. "MESSENGER" ap Saulei tuvāko planētu riņķoja laikā no 2011. līdz 2015. gadam, pētot Merkura ķīmisko sastāvu, magnētisko lauku, ģeoloģiskās īpatnības. Šī pavadoņa instrumentu arsenālā tostarp bija arī rentgenstaru spektrometrs.
Taču nu, izpētot datus, kas vairākās novērojumu sesijās iegūti 2002. un 2017. gadā ar rentgenstaru observatoriju "Chandra", starptautiska astronomu komanda guvusi pārliecinošus pierādījumus tam, ka arī no ledus milža Urāna nāk rentgenstarojums, kaut visai vājš.